2. Mozus 7 NLB
1. Kungs teica Mozum: “Redzi, es tevi iecelšu faraonam par dievu, un tavs brālis Ārons būs tavs pravietis!
2. Tu runāsi visu, ko es tev pavēlu, bet tavs brālis Ārons runās ar faraonu, lai viņš atlaiž Israēla dēlus no savas zemes.
3. Es nocietināšu faraona sirdi un darīšu Ēģiptes zemē daudz zīmju un brīnumu.
4. Bet faraons jūs neklausīs, tad es pielikšu Ēģiptei savu roku, un es izvedīšu savus pulkus – savu tautu, Israēla dēlus, no Ēģiptes zemes ar varenu tiesu!
5. Tad ēģiptieši zinās, ka es esmu Kungs, – kad es izstiepšu savu roku pār Ēģipti un izvedīšu no tās Israēla dēlus!”
6. Mozus un Ārons darīja, kā Kungs tiem pavēlēja, tā viņi darīja!
7. Mozus bija astoņdesmit gadu vecs un Ārons – astoņdesmit trīs gadus vecs, kad viņi runāja ar faraonu.
8. Kungs teica Mozum un Āronam:
9. “Kad faraons jums teiks: rādiet brīnumus! – tad saki Āronam: ņem savu spieķi un nomet to faraona priekšā, lai tas kļūst par čūsku!”
10. Tad Mozus un Ārons gāja pie faraona. Viņi darīja, kā Kungs bija pavēlējis, – Ārons nometa savu spieķi faraona un viņa kalpu priekšā, un tas kļuva par čūsku.
11. Arī faraons sasauca savus gudros un burvjus, un arī viņi, Ēģiptes magi, ar savām burvestībām darīja tāpat.
12. Ikviens nometa savu spieķi, un tie kļuva par čūskām, bet Ārona spieķis aprija viņu spieķus.
Pirmā mocība: ūdens pārvēršas par asinīm13. Tomēr faraona sirds nocietinājās, un viņš uz tiem neklausījās, kā Kungs bija teicis.
14. Un Kungs teica Mozum: “Faraona sirds ir cieta, viņš liedzas atlaist tautu!
15. Ej no rīta pie faraona, redzi, viņš nāks ārā pie ūdens, un tu nostājies viņam iepretī Nīlas krastā, ņem rokā to spieķi, kas pārvērtās par čūsku!
16. Saki viņam: Kungs, ebreju Dievs, mani sūtīja pie tevis sacīt: atlaid manu tautu, lai tie man tuksnesī kalpo! – bet, redzi, līdz šim tu neesi klausījis!
17. Tā saka Kungs: tagad tu zināsi, ka es esmu Kungs! Redzi, ar spieķi, kas man rokā, es sitīšu Nīlas ūdeni, un tas pārvērtīsies par asinīm!
18. Zivis Nīlā nomirs, Nīla smirdēs, un ēģiptieši nevarēs dzert Nīlas ūdeni!”
19. Un Kungs teica Mozum: “Saki Āronam: ņem savu spieķi un izstiep roku pār Ēģiptes ūdeņiem, upēm, pietekām, purviem un visām ūdenskrātuvēm, un tas kļūs par asinīm visā Ēģiptes zemē, gan koka, gan akmens traukos!”
20. Mozus un Ārons darīja, kā Kungs pavēlēja. Viņš pacēla spieķi faraona un viņa kalpu acu priekšā un sita Nīlas ūdeņus, un visi Nīlas ūdeņi pārvērtās par asinīm.
21. Zivis, kas Nīlā, nomira, Nīla smirdēja, un ēģiptieši nevarēja dzert Nīlas ūdeni, jo visā Ēģiptes zemē tas bija kļuvis par asinīm.
22. Tāpat darīja arī Ēģiptes magi ar savām burvestībām, bet faraona sirds nocietinājās, un viņš tos neklausīja, kā Kungs bija teicis.
23. Faraons pagriezās, iegāja savā namā un nelikās ne zinis.
24. Bet visi ēģiptieši raka ap Nīlu pēc dzeramā ūdens, jo Nīlas ūdeni tie nevarēja dzert.
Otrā mocība: vardes25. Tā pagāja septiņas dienas pēc tam, kad Kungs bija sitis Nīlu.
26. Un Kungs teica Mozum: “Ej pie faraona un saki viņam: tā saka Kungs: atlaid manu tautu, lai tie man kalpo!
27. Ja tu liegsies laist, redzi, es sitīšu visas tavas robežas ar vardēm!
28. Nīla ņudzēs no vardēm, tās kāps ārā un nāks tavā namā, tavā guļamistabā un tavā gultā, tavu kalpu namos, pie tavas tautas, tavās krāsnīs un abrās!
29. Vardes nāks pār tevi, pār tavu tautu un pār visiem taviem kalpiem!”