Ecehiēls 11 NLB

1. Gars mani pacēla un nesa uz Kunga nama vārtiem, kas austrumu pusē, un redzi – vārtos stāvēja divdesmit pieci vīri. Viņu vidū es pamanīju tautas augstmaņus: Jaazanju, Azūra dēlu, un Pelatjāhu, Benājāhu dēlu.

2. Gars man sacīja: “Cilvēka dēls, šie vīri šajā pilsētā sagudro nelietības un dod ļaunus padomus:

3. namu ceļamais laiks nav ne tuvu – pilsēta ir katls, un mēs esam gaļa! –

4. Tādēļ pravieto tiem, pravieto, cilvēka dēls!”

5. Un pār mani nolaidās Kunga Gars un sacīja: “Saki: tā saka Kungs: tā jūs runājat, Israēla nams, un es zinu jūsu domas!

6. Daudzus jūs šajā pilsētā nokāvāt, un ielas ir pilnas nokautajiem.

7. Tādēļ tā saka Kungs Dievs: jūsu nokautie, kas krituši pilsētā, ir gaļa, un pilsēta ir katls, bet jūs tiksiet iztrenkti no tās!

8. Jūs bīsieties zobena, es jums uzsūtīšu zobenu, saka Kungs Dievs.

9. Es jūs iztrenkšu no tās ārā, es to atdošu svešiniekiem, es jums spriedīšu tiesu!

10. Jūs kritīsiet no zobena, es jūs tiesāšu Israēla robežās! Tad zināsiet, ka es esmu Kungs!

11. Šī pilsēta nebūs jums katls, un tajā jūs nebūsiet gaļa! Israēla robežās es jūs tiesāšu!

12. Jūs zināsiet, ka es esmu Kungs, kura likumus jūs nepildījāt un tiesas neievērojāt, – jūs darījāt tā, kā sprieda tautas ap jums!”

13. Kamēr es pravietoju, Pelatjāhu, Benājāhu dēls, nomira. Tad es kritu uz sava vaiga un stiprā balsī kliedzu: “Ak, Kungs Dievs, vai tu pilnīgi piebeigsi Israēla atlikumu?!”

14. Un Kunga vārds nāca pār mani:

15. “Cilvēka dēls, nu Jeruzālemes iedzīvotāji saka par taviem brāļiem, taviem radiem un visu Israēla namu: tie ir tālu no Kunga, mums šī zeme ir atdota mantojumā!

16. Tādēļ saki: tā saka Kungs Dievs: jā, es viņus aizvedu tālu prom tautās, es viņus izkaisīju starp valstīm, bet tur, tajās valstīs, kurp tie nonākuši, es vēl mazliet esmu tiem svētums! –

17. Tādēļ saki: tā saka Kungs Dievs: es jūs sapulcēšu no visām tautām, un es jūs savākšu no visām valstīm, kurās jūs tikāt izkaisīti, un es jums došu Israēla zemi! –

18. Kad viņi tur nonāks, tie aizvāks no tās visas riebeklības un preteklības!

19. Es tiem došu citu sirdi, es likšu viņos jaunu garu, es izņemšu no viņu miesām akmens sirdi un došu tiem miesas sirdi,

20. un tad viņi sekos maniem likumiem, tie turēs un pildīs manas tiesas. Viņi būs mana tauta, un es būšu viņu Dievs!

21. Bet tiem, kam sirds tiecas pēc riebeklībām un preteklībām, – to darbus es pavērsīšu pret viņiem,” saka Kungs Dievs.

22. Tad ķerubi pacēla spārnus – riteņi bija tiem blakus, un Israēla Dieva godība bija pār tiem.

23. Kunga godība pārcēlās no pilsētas uz kalnu, kas pilsētas austrumu pusē.

24. Gars mani pacēla un redzējumā, kas no Dieva Gara, aiznesa pie izsūtītajiem uz Kaldeju. Tad redzējums nozuda,

25. un es izstāstīju izsūtītajiem visu, ko Kungs man bija rādījis.