Ecehiēls 12 LG8
1. Un Tā Kunga vārds notika uz mani sacīdams:
2. Cilvēka bērns, tu dzīvo atkāpēju sugā, kam acis ir redzēt, bet tie neredz, kam ausis ir dzirdēt, bet tie nedzird, jo tie ir atkāpēju suga.
3. Bet tu, cilvēka bērns, taisi sev ceļa rīkus un izej pašā dienas laikā viņu acu priekšā un aizej no savas vietas uz citu vietu viņu acu priekšā, varbūt tie samanīs, ka tie ir atkāpēju suga.
4. Tāpēc iznes savus rīkus, kā ceļa rīkus pašā dienas laikā viņiem redzot, un tad izej vakarā viņu acu priekšā, kā tie iziet, kas uz ceļu dodās.
5. Lauzies caur sienu viņu acu priekšā un iznes tur (savus rīkus).
6. Viņiem redzot tev tos būs nest uz pleciem, tumsā tev tos būs iznest, savu vaigu tev būs apsegt, ka neredzi zemi. Jo Es tevi esmu licis par brīnuma zīmi Israēla namam.
7. Un es darīju, kā man bija pavēlēts; es iznesu savus rīkus dienas laikā, kā ceļa rīkus, un vakarā es caur sienu izlauzos ar roku; es tos iznesu tumsā, un tos nesu uz pleciem viņiem redzot.
8. Un no rīta Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams:
9. Cilvēka bērns! Vai Israēla nams, tā atkāpēju suga, uz tevi nav sacījis: ko tu dari!
10. Saki uz tiem: tā saka Tas Kungs Dievs: šī nasta ir Jeruzālemes valdnieks un viss Israēla nams, kas tur iekšā.
11. Saki: es esmu jūsu brīnuma zīme; kā es esmu darījis, tā viņiem darīs, tie aizies un taps vesti cietumā.
12. Un valdnieks, kas viņu vidū, nesīs uz pleciem tumsā un aizies; tie lauzīsies caur sienu, viņu tur izvest, viņa vaigs taps apsegts, tādēļ ka viņam ar acīm zemi nebūs redzēt.
13. Un Es izplētīšu savu tīklu pār viņu, ka viņš top gūstīts manos valgos, un Es viņu vedīšu uz Bābeli Kaldeju zemē, viņš to neredzēs, bet tur mirs.
14. Un visus, kas ap viņu, viņa palīgus, un visus viņa pulkus Es izkaisīšu visos vējos un izvilkšu zobenu pēc viņiem.
15. Tā tie samanīs, ka Es esmu Tas Kungs, kad Es tos izklīdināšu pa tautām un tos izkaisīšu pa valstīm.
16. Tomēr kādu mazu pulciņu no tiem Es atlicināšu no zobena, no bada un no mēra, lai tie viņu negantības stāsta tautu vidū, kurp tie nāks, un lai samana, ka Es esmu Tas Kungs.
17. Un Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams:
18. Cilvēka bērns, tev savu maizi būs ēst ar drebēšanu un savu ūdeni dzert ar trīcēšanu un bēdām.
19. Un tev būs sacīt uz tās zemes ļaudīm: tā saka Tas Kungs Dievs par Jeruzālemes iedzīvotājiem Israēla zemē: tie ēdīs savu maizi ar bēdām un dzers savu ūdeni ar sirdēstiem, tādēļ ka viņu zeme taps tukša no savas pilnības, visu savu iedzīvotāju varas darbu dēļ.
20. Un pilsētas, kas iedzīvotāju pilnas, kļūs postītas, un zeme būs par tuksnesi, un jūs samanīsiet, ka Es esmu Tas Kungs.
21. Un Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams:
22. Cilvēka bērns, kas tas jums par sakāmu vārdu Israēla zemē, ka jūs sakāt: laiks ilgi velkās, un visa parādīšana būs nieki!
23. Tādēļ saki uz tiem: tā saka Tas Kungs Dievs: Es šim sakāmam vārdam likšu zust, ka to par sakāmu vārdu vairs nelietos Israēlā. Bet runā uz tiem: dienas nākušas tuvu līdz ar ikvienu parādīšanas vārdu.
24. Jo vairs nebūs veltīgas parādīšanas un viltīgas sludināšanas Israēla namā.
25. Jo Es, Tas Kungs, Es runāju; vārds, ko Es runāju, notiks un vairs nevilcināsies; bet jūsu dienās, ak, pārgalvīgais nams, Es runāšu vienu vārdu, un tam likšu notikt, saka Tas Kungs Dievs.
26. Un Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams:
27. Cilvēka bērns, redzi, Israēla nams saka: tā parādīšana, ko šis redz, velkas uz ilgu laiku, un šis sludina par laikiem, kas ir tālu.
28. Tāpēc saki uz tiem: tā saka Tas Kungs Dievs, neviens no Maniem vārdiem vairs nevilcināsies; tas vārds, ko Es runāšu, notiks, saka Tas Kungs Dievs.