Ecehiēls 17 LTV1965
1. Un atkal ievirzījās manā garā tā Kunga vārds, kas man sacīja:
2. „Cilvēka bērns, uzdod Israēla namam mīklu un stāsti tam līdzību.
3. Un saki tiem: Tā saka Dievs tas Kungs: Liels ērglis ar lieliem gapiem spārniem un kuplām raibām spalvām nolaidās us Libanona un pārņēma sāvā rīcībā ciedra koka galotni.
4. Viņš nolauza pašu augšējo tās zaru un to aiznesa uz veikalnieku zemi un iestādīja to tirgotāju piisētā.
5. Tad viņš ņēma vienu no tās zemes atvasēm un stādīja to kā vītolu auglīgā tīrumā, kur bija daudz ūdens,
6. Lai tas augtu un attīstītos par spēcīgu un kuplu, bet garumā par zemas sugas vīna koku. Viņa stīgām vajadzēja vērsties pret viņu (ērgli), un viņa saknēm bija jābūt viņam padotam. Tas tapa tiešām par vīna koku, kas raisīja stīgas un dzina atvases.
7. Bet tur bija vēl viens liels ērglis ar lieliem spārniem un kuplām spēcīgām spalvām. Un redzi, vīna koks piegrieza šim savas saknes un izstiepa pret viņu savus zarus, lai viņš to vēl bagātīgāki slacinātu, nekā to spēja dobe, kupā tas bija iestādīts.
8. Un tas taču bija stādīts labā zemē ar bagātīgu ūdeni, lai dzītu stīgas un nestu augļus un kļūtu tiešām par teicamu un izcilu vīna koku.
9. Bet tad nu saki tiem: Tā saka Dievs tas Kungs: Vai viss tas tā labi izdosies? Vai tas otrs ērglis neizraus viņam saknes un nenoplūks viņa augļus, ka tam jānokalst? Visas tā svaigi sarietušās atvases un tā zaļās lapas novītīs; un tur nevajadzēs ne stipra elkoņa, nedz ari liela ļaužu pulka, lai to izceltu no zemes, kupā tas laidis savas saknes.
10. Tiešām, viņš ir gan tagad iedēstīts. Bet vai tam labi izdosies arī izaugt? Vai tas nenokaltīs, kad to ķers rīta vējš? Tiešām, tas nokaltīs tai vietā, kur tas uzaudzis.“
11. Atkal skāra mani tā Kunga vārds, un tas man sacīja:
12. „Saki taču šai pretestīgajai ciltij: Vai jūs nesaprotat, ko tas nozīmē? Saki tiem tā: Redzi, Bābeles ķēniņš gāja uz Jeruzālemi, paņēma tās ķēniņu un tās dižciltīgos un aizveda viņus sev līdz uz Bābeli.
13. Tad viņš ņēma vienu atvasi no ķēniņa nama un dzimuma, noslēdza ar to derību un nozvērināja to. Bet zemes dižciltīgos viņš paņēma sev līdz,
14. Lai ķēniņa valdība paliktu pazemīga un necenstos pieaugt varā un nozīmē, lai ķēniņš turētu noslēgto līgumu, ka tas pastāvētu.
15. Bet tas atkāpās no viņa un sūtīja vēstnešus uz Ēģipti, lai tam dotu zirgus un daudz kapa tautas. Vai tas tam izdosies? Vai tas, kas tā darījis, paliks nesodīts? Viņš ir līgumu lauzis, vai viņš izies sveikā no soda?
16. Tik tiešām, ka Es dzīvoju,“ —saka Dievs tas Kungs—„tā ķēniņa dzīves vietā, kas viņu iecēla par ķēniņu, kupa zvērestu viņš pārkāpa un kūpam viņš lauza savu derību, pie viņa Bābelē viņš nomirs!
17. Bet faraons tam kapā nepalīdzēs nedz ar lielu karaspēku, nedz arī ar lielu darba ļaužu daudzumu, kas ceļ vaļņus un ielenkuma apcietinājumus līdz ar torņiem, lai atņentu daudziem dzīvību.
18. Tādēļ ka viņš ir pārkāpis zvērestu un lauzis derību, kaut gan bija devis roku to sargāt un taču to nedarīja, viņš neizglābsies no soda.
19. Tāpēc arī saka Dievs tas Kungs: Tik tiešām, ka Es dzīvoju: zvērestu, ko viņš Man devis un pārkāpis, un derību, ko viņš slēdzis manā priekšā un lauzis, Es pieskaitīšu par noziegumu viņa galvai un likšu viņam par to ciest sodu.
20. Es izplātīšu pār viņu savu tiklu, tā ka viņš paliks sapinies manos valgos. Tad Es viņu aizvedīšu uz Bābeli, tur Es izkārtošos un iztiesāšos ar viņu par uzticības lauzumu, ar ko viņš noziedzies un apgrēkojies pret Mani.
21. Visi viņa izlasītie kareivji un visi, kas kalpoja vina kara pulkos, kritīs no zobena, un atlikušie izklīdīs visos vējos, lai jūs atzītu, ka Es, tas Kungs, to jau iepriekš esmu pateicis.“
22. Tā saka Dievs tas Kungs: „Es ņemšu no augstā ciedru koka galotnes zaru un to iestādīšu, un no pašas augstā-kās no tā atvasēm Es nolauzīšu maigu zariņu un to dēstīšu augstā un stāvus izslietā kraujā kalnā.
23. Israēla augstākajā kalnā Es to dēstīšu, lai tas izrieš zarus un nes augļus un top par jo krāšņu ciedru koku, zem kupa atradīs patvērumu visādi meža zvēri un kura zaros dzīvos un vīs savas ligzdas vidažādāko spalvu putni.
24. Tad visi koki laukā atzīs, ka Es, tas Kungs, pazemoju augsto koku un paaugstināju zemo koku, ka Es liku nokalst zaļajam kokam un devu jaunu zaļumu un pat ziedus sausajam kokam. Es, tas Kungs, to noteicu, un Es to arī izpildīju.“