Ecehiēls 17 NLB
1. Kunga vārds nāca pār mani:
2. “Cilvēka dēls, uzdod Israēla namam atminēt mīklu. Stāsti tiem līdzību.
3. Saki: tā saka Kungs Dievs: liels ērglis lieliem spārniem, varenām vēzdām, kuplām spalvām, daudzkrāsainām – tas nāk uz Lebanonu, tas ciedram galotni paņem,
4. nolauž augšējos zarus un aiznes uz tirgoņu zemi, mijēju pilsētā dēsta.
5. Viņš ņem no tās zemes sēklas un stāda auglīgā laukā pie lieliem ūdeņiem, kā vītolu viņš to iedēsta,
6. tas izaug un kļūst par vīnakoku, zemu lapotni, zariem tas tiecas ērglim pretī un saknes laiž zemē. Tas kļuva par vīnakoku, tam izauga zari, kuploja stīgas.
7. Bet tur bija vēl viens liels ērglis lieliem spārniem, kuplām spalvām, un redzi – šis vīnakoks, saknēm alkstot, tiecas pie tā, zarus stiepj tam pretī, lai gādā tam ūdeni no saviem dēstu strautiem.
8. Bet tas jau bija dēstīts auglīgā laukā pie vareniem ūdeņiem, lai tā zari kuplotu un tas nestu augļus – lai būtu izcils vīnakoks!
9. Saki: tā saka Kungs Dievs: vai tas zels? Vai tā saknes neizraus un tā augļus nenošķīs, ka visas svaigās lapas kalstu un vīstu? Tad nevajadzēs ne stipru roku, ne pulka ļaužu – to izcels ar visām saknēm!
10. Redzi, to pārstādīja, bet vai tas zels? Vai, austrumvēja skarts, tas kaltin nenokaltīs? Pie dēstu ūdens strautiem tas nokaltīs!”
11. Kunga vārds nāca pār mani:
12. “Saki jel dumpinieku saimei: vai jūs to nezināt? – Redzi, Bābeles ķēniņš ir nācis uz Jeruzālemi, ņēmis tās ķēniņu un augstmaņus un aizvedis uz Bābeli.
13. Viņš ir arī ņēmis vienu no ķēniņa dzimtas un slēdzis ar to derību, likdams tam zvērēt. Viņš ir aizvedis zemes pārvaldniekus,
14. lai valsts būtu pazemīga un nepaaugstinātos, un turētu derību, lai tā pastāvētu.
15. Bet tas sacēlās pret viņu un sūtīja vēstnešus uz Ēģipti, lai tam dod zirgus un karapulku. Vai tad te kas zels? Vai, tā darīdams, viņš izglābsies? Viņš lauzīs derību – bet vai izglābsies?!
16. Kā es esmu dzīvs, saka Kungs Dievs, Bābelē viņš mirs! Tā ķēniņa pilsētā, kurš viņu iecēla par valdnieku un kura zvērestu viņš nicināja un lauza derību!
17. Un faraons viņam karā nelīdzēs ne ar lielu karaspēku, ne ar milzīgiem pulkiem, kad valnis būs uzmests un uzcelti nocietinājumi, lai daudziem atņemtu dzīvību,
18. jo viņš nicināja zvērestu un lauza derību. Redzi, viņš bija devis roku, taču darījis visu šo, tādēļ viņš neizglābsies.
19. Tādēļ, kā es esmu dzīvs, saka Kungs Dievs, es vērsīšu pret viņu savu zvērestu, ko viņš nicināja, un savu derību, ko viņš lauza.
20. Es pret viņu izpletīšu tīklu, un viņu saķers manos valgos. Es viņu aizvedīšu uz Bābeli, un tur es tiesāšos viņa neuzticības dēļ, jo viņš man neuzticējās!
21. Visi, kas paglābušies, viss viņa pulks kritīs no zobena, bet atlikušos izkaisīs pa visiem vējiem, tad jūs zināsiet, ka es, Kungs, esmu runājis!
22. Tā saka Kungs Dievs: es ņemšu no pašas ciedra galotnes un iedēstīšu; no augšējiem jaunajiem dzinumiem es plūkšu un pārstādīšu visaugstajā un dižajā kalnā!
23. Es stādīšu visaugstākajā Israēla kalnā, lai sakuplo zari un nes augļus. Lai tas kļūst par varenu ciedru, ka zem tā var dzīvot, – lai viņa zaru pavēnī dzīvo visādi putni un spārnaiņi!
24. Tad visi lauka koki zinās, ka es, Kungs, esmu pazemojis augstāko koku, bet zemo koku esmu paaugstinājis, ka es zaļo koku esmu nokaltējis, bet nokaltušo esmu darījis zaļoksnu! Es, Kungs, esmu runājis, un es to esmu darījis!”