Ecehiēls 19 NLB

1. Sāc žēlabu dziesmu par Israēla valdniekiem

2. un saki: “Tava māte bija lauvene starp lauvām! Starp jauniem lauvām zvilnēja, mazuļus vairoja,

3. vienu mazuli tā loloja, tas izauga par lauvu, tas mācījās medīt un plēsa cilvēkus.

4. Kad tautas to padzirdēja, notvēra viņu lauvu bedrē un aizveda važās uz Ēģipti.

5. Viņa redzēja, ka to zaudējusi, zuda tai cerības – un tā citu mazuli uzaudzināja par lauvu.

6. Tas ložņāja lauvu barā, par lauvu tas izauga, tas mācījās medīt un plēsa cilvēkus.

7. Viņš postīja cietokšņus un deldēja pilsētas, iztukšoja zemi pavisam, tik ar rūcienu!

8. Tad tautas no visām pavalstīm cēlās pret viņu – uzmeta tīklus, saķēra lauvu bedrē,

9. viņu saslēdza važās un veda pie Bābeles ķēniņa, iegrūda cietoksnī – tad Israēla kalnos vairs nedzirdēja šo rēcam!

10. Tava māte kā vīnakoks, kas dēstīts pie ūdens vīnadārzā, tas augļu pilns, kupliem zariem, jo ūdens – papilnam!

11. Tam bija stipri zari, kas derēja valdnieku zižļiem, tas slējās augstāk par citām lapotnēm, tas stalti stāvēja kupliem zariem –

12. bet niknumā to izrāva un zemē nosvieda, austrenis to kaltēja, un augļi tam sažuva, nokalta stiprie zari – uguns to rija!

13. Nu tas pārstādīts tuksnesī, izkaltušā un iztvīkušā zemē.

14. Pa zariem skrien uguns un aprij augļus, nav vairs tam stipro zaru, kas valdnieku zižļiem derēja!” Šī ir žēlabu dziesma – nu vaimanājiet!