Ecehiēls 2 LTV1965

1. Un Viņš man sacīja: „Cilvēka bērns, nostājies uz savām kājām, Es gribu ar tevi runāt.“

2. Viņam tā uz mani runājot, gars pārņēma mani, tā ka es nostājos uz savām kājām, un es dzirdēju to, kas uz mani runāja.

3. Viņš man sacīja: „Cilvēka bērns, Es sūtu tevi pie Israēla bērniem, pie tās nepakļāvīgās atkritēju tautas, kas sacēlusies pret Mani; viņi un viņu tēvi arvienu ir kāpušies no Manis nost līdz pat šai dienai.

4. Arī viņu bērni ir pretestīgi, ar cietām galvām ņn nepakļāvīgām sirdīm. Pie tiem Es tevi sūtu. Saki tu tiem: Tā saka Dievs tas Kungs!

5. Vai tie klausa, vai neklausa, jo tie ir pretestībai noskaņota cilts, —tiem jāzina, ka pravietis ir viņu vidū.

6. Bet tu, cilvēka bērns, nebīsties no tiem un nebīsties no viņu vārdiem. Jebšu dadži un ērkšķi ir ap tevi un tu dzīvo pie skarpijiem, tomēr nebīsties no viņu vārdiem un nebaidies no viņu vaiga, jo tie ir nepaklausīga un pretestīga cilts.

7. Bet tu pasludini tiem manus vārdus, lai tie klausa, vai neklausa, jo tie ir nepielaidīgi.

8. Bet tu, cilvēka bērns, klausies, ko Es tev saku. Neesi tu nepaklausīgs kā šī nepaklausīgā cilts. Atver savu muti un ēd, ko Es tev dodu.“

9. Es redzēju roku, kuļ-a tieši stiepās pret mani. Rokā bija rakstu rituls.

10. Viņš to atritināja manā priekšā, tas bija aprakstīts vienā un otrā pusē. Tur bija uzrakstītas raudu dziesmas, nopūtas un vaimanas.