Ecehiēls 21 LG8

1. Un Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams:

2. Cilvēka bērns, griez savu vaigu pret Jeruzālemi, un lai (tava valoda) pil pret svētām vietām un sludini pret Israēla zemi.

3. Un saki uz Israēla zemi: tā saka Tas Kungs: redzi, Es pret tevi celšos un izvilkšu Savu zobenu no makstīm un izsakņošu no tevis taisnus un bezdievīgus.

4. Lai Es nu no tevis izdeldu gan taisnus gan bezdievīgus, tad Mans zobens no savām makstīm izlēks pret visu miesu no dienvidiem līdz ziemeļiem.

5. Un visa miesa atzīs, ka Es, Tas Kungs, esmu izvilcis Savu zobenu no makstīm; tas atkal vairs netaps iebāzts.

6. Bet tu, ak cilvēka bērns, nopūties! Ar satriektiem gurniem un rūgtās skumjās nopūties viņu acu priekšā.

7. Un kad tie uz tevi sacīs: ko tu vaidi? Tad tev būs sacīt: baumas dēļ ka tā nāk, un visas sirdis izkusīs, un visas rokas nogurs, un visa drošība zudīs, un visi ceļi sašļuks; redzi, tā nāks un notiks, saka Tas Kungs Dievs.

8. Un Tā Kunga vārds notika uz mani sacīdams:

9. Cilvēka bērns, sludini un saki: tā saka Tas Kungs: saki: zobens, zobens ir trīts un asināts.

10. Tas ir trīts, lai kautin kauj, tas ir asināts, lai spīd kā zibens. Vai tad mums būs priecāties? Mana dēla (Jūda) scepteris nicina visus kokus.

11. Un Viņš to (zobenu) devis, lai spodrina ka to ņem rokā; zobens ir trīts un asināts, lai kāvējam to dod rokā.

12. Kliedz un kauc, cilvēka bērns! Jo tas celsies pret Maniem ļaudīm, tas celsies pret visiem Israēla valdniekiem; zobenam tie nodoti līdz ar Maniem ļaudīm; tādēļ sit uz saviem gurniem.

13. Tiešām, zobens ir pārbaudīts; un kas būs, kad scepteris, kas nicina, iznīks? saka Tas Kungs Dievs.

14. Tad nu tu, cilvēka bērns, sludini un sasit rokas, jo zobens nāks ar divkārtīgu spēku trešo reiz, kaujams zobens, lielais kaujamais zobens, tiem visapkārt.

15. Lai sirds izkūst un kritušo ir daudz, visos viņu vārtos Es sūtu draudošu zobenu. Ak, tas ir taisīts, lai zib, un ir trīts, lai kauj!

16. Cērt spēcīgi, sit pa labo roku, griezies, sit pa kreiso roku, kurp tavs asmens griežas.

17. Arī Es pats sasitīšu Savas rokas un izdarīšu Savu bardzību; Es, Tas Kungs, to esmu runājis.

18. Un Tā Kunga vārds notika uz mani sacīdams:

19. Tu tad, ak cilvēka bērns, taisi sev divus ceļus, pa kuriem Bābeles ķēniņa zobenam jānāk; no vienas zemes tiem abiem būs iziet. Taisi ceļa rādītāju ceļa iesākumā, kas rāda uz pilsētu.

20. Taisi ceļu, caur ko zobenam jānāk pret Amona bērnu Rabu un pret Jūdu uz stipro Jeruzālemes pilsētu.

21. Jo Bābeles ķēniņš stāvēs ceļa krustcelēs, kur divi ceļi šķirās, ar zīlēšanu zīlēdams, viņš metīs bultas, viņš vaicās elkadievus, viņš apraudzīs (upura) aknas.

22. Tā zīlēšana zīmēs pa viņa labo roku uz Jeruzālemi, tur pievest āžus, atvērt muti uz kliegšanu, pacelt balsi uz kara troksni, likt āžus pret vārtiem, uzmest vaļņus un uztaisīt ielenkšanas torņus.

23. Šī būs kā aplama zīlēšana viņu acīs, tās zvērēšanas dēļ kas viņiem zvērēta; bet Viņš pieminēs noziegumu un tos gūstīs.

24. Tādēļ tā saka Tas Kungs Dievs: Tāpēc ka jūs savus noziegumus esat atgādinājuši, savus pārkāpumus atklādami, tā ka jūsu grēki top redzēti visos jūsu darbos; tāpēc ka jūs topat pieminēti, tad jūs ar rokām tapsiet gūstīti.

25. Un tu, nesvētais, bezdievīgais Israēla valdniek, kam pienākusi sava diena, kurā noziegumi beidzās,

26. Tā saka Tas Kungs Dievs: liec nost galvas glītumu un ņem zemē kroni, jo tas nepaliks, kā tas bija: zemais tiks paaugstināts un augstais pazemots.

27. Es to likšu postā, postā, postā, un šī nebūs, līdz kamēr nāk, kam tā tiesa pieder, - tam Es to došu.

28. Un tu, cilvēka bērns, sludini un saki: tā saka Tas Kungs Dievs par Amona bērniem un par viņu nievāšanu un saki: zobens, zobens izvilkts, lai kauj, trīts, lai spīd un zib.

29. Kamēr tev aplamas parādīšanas rāda, kamēr tev melus sludina, tas tevi liks pie nokauto nesvēto kakliem, kuru diena nāk gala nozieguma laikā.

30. Bāz zobenu makstīs! Es tevi sodīšu vietā, kur tu radīts, zemē, kur tu dzimis.

31. Un Es izgāzīšu pār tevi Savu dusmību, Es uzpūtīšu pret tevi Savas bardzības uguni, un tevi nodošu nežēlīgu cilvēku, niknu postītāju rokā.

32. Tu būsi ugunij par barību, tavas asinis tecēs tavā zemē, un tevi vairs nepieminēs; jo Es Tas Kungs to esmu runājis.