Ecehiēls 22 NLB
1. Kunga vārds nāca pār mani:
2. “Cilvēka dēls, vai tiesāsi asiņaino pilsētu? Paziņo tai visas preteklības, ko tā darījusi!
3. Saki: tā saka Kungs Dievs: šajā pilsētā izlej asinis, bet tās laiks jau klāt! Tajā darina elkus, un tā ir nešķīsta!
4. Izlieto asiņu dēļ tu esi vainīga, darināto elku dēļ tu esi nešķīsta! Tuvojas tava diena, nāk tavi beidzamie gadi! Tādēļ es tevi padarīju par nicinājumu tautām, par izsmieklu visās zemēs.
5. Gan tuvu, gan tālu tevi izsmies – nešķīsts tavs vārds un nemiera pilns.
6. Redzi, Israēla valdnieki, kas Jeruzālemē mīt, – tie izlej asinis, cik vien spēj!
7. Tēvu un māti nicina, svešinieku apspiež, bāreni un atraitni verdzina,
8. manus svētumus apsmej, manus sabatus sagāna!
9. Ik mēlnesis izlej asinis, elku kalnos tie ēd un dzen viltu.
10. Tēva kailums tiek atsegts, sārņainas sievas piegulētas,
11. viens tuvākā sievu padara nešķīstu, otrs vedeklu netikli piesmej, trešais māsu, tēva meitu, pieguļ!
12. Tie ņem kukuļus, lai izlietu asinis, tie plēš nodevas un augļus, tie gūst peļņu, apspiežot tuvāko, bet mani tie aizmirsuši! – saka Kungs Dievs.
13. Redzi, es plaukšķinu – par guvumu, ko tie plēš, un asinīm, kas tur līst!
14. Vai tev būs drosme un izturība, vai tavas rokas būs stipras – todien, kad es tev to nodarīšu? Es, Kungs, esmu runājis, es arī darīšu!
15. Es tevi izkaisīšu starp tautām, es tevi izsēšu pa valstīm, es tavai nešķīstībai darīšu galu!
16. Tad tautas redzēs, ka esi apgānījusies, tad tu zināsi, ka es esmu Kungs!”
17. Kunga vārds nāca pār mani:
18. “Cilvēka dēls, Israēla nams man ir kā sārņi. Tie ir varš, alva, dzelzs un svins kausētavas ceplī, tie ir kā sudraba sārņi,
19. tādēļ tā saka Kungs Dievs: tādēļ ka jūs visi esat sārņi, es jūs savākšu Jeruzālemē,
20. tāpat kā ceplī savāc sudrabu, varu, dzelzi, svinu, alvu un apakšā sakur uguni, lai kausētu. Tā es savā dusmu kvēlē savākšu jūs tur, un es jūs kausēšu!
21. Es jūs tur sapulcēšu un uzpūtīšu savu versmes uguni – tur es jūs kausēšu!
22. Kā ceplī kausē sudrabu, tā jūs kausēs, tad zināsiet, ka es esmu Kungs, kas pār jums izlējis dusmas!”
23. Kunga vārds nāca pār mani:
24. “Cilvēka dēls, saki šai zemei: tu esi nešķīsta zeme – dusmu laikā lietus nelīst!
25. Pravieši sazvērējušies kā rūcoši lauvas, tik plēstin plēš, dzīvības rij, mantību un dārgumus tie grābj – nu viņu dēļ pulka atraitņu!
26. Priesteri sagroza manu bauslību un apgāna manus svētumus! Tie neatšķir svētu no parasta, tie nemāca, kas šķīsts, kas nešķīsts, manus sabatus tie neievēro – tā tie mani nievā!
27. Zemes valdnieki kā vilki plēstin plēš, lej asinis, nomaitā dzīvos – lai tikai raustin raustu!
28. Pravieši aizmālē acis – tie pareģo tukšu un pravieto melus, tie saka: Kungs Dievs tā teica! – bet Kungs nav to sacījis.
29. Ļaudis apspiež un laupa, tie nomāc nabagu un grūtdieni, apspiež, un nav tiesas!
30. Es meklēju kādu vīru, kas atkal celtu mūri, kas stātos mūra plaisā manā priekšā aizstāvēt zemi, lai es to neizpostītu, bet es tādu neatradu!
31. Tādēļ es izliešu pār tiem savu niknumu, es tos piebeigšu savā dusmu kvēlē, viņu nodarījumus es vērsīšu pret tiem pašiem!” saka Kungs Dievs.