Ecehiēls 23 NLB

1. Kunga vārds nāca pār mani:

2. “Cilvēka dēls: divas sievas, vienas mātes meitas,

3. maukoja Ēģiptē – tās maukoja jau kopš savas jaunības! Tur spaidīja viņu krūtis, tur taustīja viņu jaunavīgos pupgalus!

4. Jaunākās vārds bija Āhola, bet vecākās māsas vārds bija Āholība. Es viņas ņēmu par sievām, un viņas man dzemdēja dēlus un meitas: Āhola ir Samarija un Āholība ir Jeruzāleme.

5. Būdama mana, Āhola maukoja, viņa karsa pēc saviem mīlniekiem, kaimiņiem asīriešiem, –

6. purpurzilā tērptiem pārvaldniekiem un vietvalžiem, glītiem jaunekļiem un brašiem jātniekiem.

7. Viņa maukoja ar tiem – ar visiem izcilajiem Asīrijas dēliem un kam vien viņa pieķērās – ar visiem to elkiem tā apgānījās.

8. Viņa nemitējās maukot ar ēģiptiešiem, kas bija gulējuši ar viņu tās jaunībā, taustījuši tās jaunavīgās krūtis un kaislē maukojuši!

9. Tādēļ es to atdevu viņas mīlniekiem, Asīrijas dēliem, kam viņa bija pieķērusies.

10. Tie viņu izģērba pliku, atņēma tai dēlus un meitas, bet pašu nokāva ar zobenu. Viņas vārds kļuva sievām par palamu, un sods bija izpildīts.

11. Viņas māsa Āholība to redzēja, bet tā palaidās izvirtībā vēl vairāk par viņu un maukoja vēl vairāk nekā māsa.

12. Tā pieķērās Asīrijas dēliem – grezni tērptiem pārvaldniekiem un vietvalžiem, kas turpat kaimiņos, jātniekiem un glītiem jaunekļiem.

13. Es redzēju, ka arī viņa ir apgānījusies, ka tās abas ir vienādas!

14. Tomēr šī mauko vēl vairāk! Kad viņa ieraudzīja mūrī iegrebtus kaldiešiem līdzīgus vīrus, kas izkrāsoti sarkani,

15. kam josta ap gurniem, kam garenas cepures, kas visi līdzīgi virsniekiem, gluži kā Bābeles dēli Kaldejā, savā dzimtajā zemē,

16. tiklīdz tā ieraudzīja tos, viņa tos iemīlēja un sūtīja pie tiem uz Kaldeju vēstnešus.

17. Tad Bābeles dēli kāpa viņas mīlas gultā un apgānīja viņu ar savu maucību, un viņa apgānījās ar tiem, bet tad viņai tie apriebās.

18. Kad viņa tik atklāti bija maukojusi un atsegusi savu kailumu, tad arī man viņa apriebās, tāpat kā viņas māsa man jau bija apnikusi!

19. Bet viņa maukoja arvien vairāk, atcerējusies savas jaunības dienas, kad bija maukojusi Ēģiptē.

20. Viņa pieķērās saviem mīlniekiem, kam rīks kā ēzeļiem, kas šļāc sēklu kā zirgi!

21. Tu kāroji pēc savas jaunības izvirtības, kad ēģiptieši spaidīja tavas jaunavīgās krūtis!

22. Tādēļ, Āholība, tā saka Kungs Dievs: redzi, es sakūdīšu pret tevi tavus mīlniekus, ko tu vairs negribi, un no visām pusēm es tos vedīšu pret tevi –

23. Bābeles dēlus, visus kaldiešus, un tos, kas Pekodā, Šoā un Koā, un kopā ar tiem visus Asīrijas dēlus – glītos jaunekļus, pārvaldniekus, vietvalžus, slavenos virsniekus un visus jātniekus!

24. Pret tevi nāks ļaužu pulki ar ratiem un pajūgiem. Tiem būs gan lieli, gan mazi vairogi un bruņucepures, tie lenks tevi no visām pusēm! Es tiem likšu tiesāt, un tie tiesās tevi pēc saviem likumiem.

25. Mana versme nāks pār tevi, tad tie tev ķersies klāt dusmās – nocirtīs degunu un ausis! Tie, kas atliks, no zobena kritīs, dēlus un meitas tev atņems – kas paliks pāri, to uguns aprīs!

26. Drānas tev novilks un ņems skaistās rotas.

27. Tā es izbeigšu tavu izvirtību un Ēģiptes maucību, tu vairs neglūnēsi un nepieminēsi ēģiptiešus.

28. Tā saka Kungs Dievs: es tevi atdošu tiem, kas tevi ienīst, tiem, kas tev apriebušies!

29. Naidā tie ņems visu tavu mantu un pametīs galīgi pliku – atklāsies tavs maukas kailums, tava izvirtība un maucība!

30. Tā būs ar tevi! Tu maukoji, tāpat kā citas tautas, tu apgānījies ar viņu elkiem,

31. tu staigāji savas māsas ceļu, tādēļ es devu tev viņas kausu!

32. Tā saka Kungs Dievs: tu dzersi savas māsas kausu, kausu, kas liels un dziļš! – tas kā nievas un zaimi – daudz tajā liets!

33. To piepildīs ar iznīcību un sērām! Šausmu un posta kauss, tavas māsas Samarijas kauss!

34. Un tu to dzersi, līdz tas sauss! Tad lauskās sasitīsi un plosīsi savas krūtis! – Jo es, Kungs Dievs, esmu runājis!

35. Tā saka Kungs Dievs: tu mani esi aizmirsusi un pametusi – ciet nu par savu izvirtību un maucību!”

36. Kungs man sacīja: “Cilvēka dēls, vai tiesāsi Āholu un Āholību? Atgādini tām viņu preteklības –

37. laulību tās pārkāpušas, rokas tām aptraipītas asinīm, ar saviem elkiem tās pārkāpj laulību, un dēlus, kurus man dzemdējušas, tās atdod elkiem par barību!

38. Un vēl ko tās darījušas – apgānījušas manu svēto vietu un aptraipījušas manu sabatu!

39. Noslepkavojušas bērnus savu elku dēļ, tajā pašā dienā tās nāca sagānīt manu svētvietu, redzi, tā viņas darīja manā namā!

40. Un no tālienes tās ir aicinājušas vīrus – sūtņi ir izsūtīti, un redzi – tie nāk! Nu tu mazgājies, krāsoji acis un greznojies rotām,

41. tu nosēdies smalkā sēdeklī – tev priekšā klāts galds, uz tā tu liec manu vīraku un manu eļļu!

42. Bezbēdīgā pūļa kņada tīksmina viņu – sābieši atveduši no tuksneša pulka vīru, tie viņai aplika rokassprādzes un galvā lika krāšņus vainagus.

43. Es sacīju: viņa ir novalkāta no laulības pārkāpšanas – lai nu tie mauko ar viņu, jo viņa ir mauka!

44. Un tie ar viņu gulēja, kā jau guļ ar mauku, – tā viņi gulēja ar Āholu un Āholību, šīm izvirtušajām sievām.

45. Gan taisnīgie tiesās viņas par laulības pārkāpšanu un asins izliešanu, jo viņas ir laulības pārkāpējas, asinis līp tām pie rokām!

46. Tādēļ tā saka Kungs Dievs: sasauc pret viņām sapulci un nodod tās iznīcībai un izlaupīšanai.

47. Lai sapulce tās nomētā akmeņiem un sakapā zobeniem. Lai tām nokauj dēlus un meitas un namus nosvilina ar uguni.

48. Es izdeldēšu no zemes izvirtību, un viņas kļūs par brīdinājumu visām sievām, lai tās negrēkotu kā jūs.

49. Jūsu izvirtība nāks pār jums, un grēks paliks pār jums jūsu elku dēļ, tad jūs zināsiet, ka es esmu Kungs Dievs!”