Ecehiēls 24 NLB

1. Devītā gada desmitā mēneša desmitajā dienā Kunga vārds nāca pār mani:

2. “Cilvēka dēls, pieraksti šo dienu, jo tieši šodien Bābeles ķēniņš aplenks Jeruzālemi!

3. Izstāsti šai dumpinieku saimei līdzību: tā saka Kungs Dievs: liec katlu uz uguns, uzliec un ielej ūdeni,

4. samet iekšā gabalus, visus labos gabalus – stilbu un plecu, vislabākos kaulus,

5. ņem no vislabākajām avīm! Liec katlam apakšā kokus, lai tas strauji uzvirst un pat kauli labi izvārās!

6. Jo tā saka Kungs Dievs: ak, vai, asiņu pilsētai – tā ir kā rūsains katls, kam rūsa nenoiet! Gabalu pēc gabala raus no tā, un lozi par to nemetīs!

7. Jo tās vidū asinis tecēja uz kailas klints, zemē tās nelēja, ka putekļi apklātu!

8. Lai nu ceļas versme, lai nāk atriebšana, es liešu viņas asinis uz kailas klints – nekas tās neapklās!

9. Tā saka Kungs Dievs: ak, vai, asiņu pilsētai! Arī es kraušu lielu kaudzi:

10. nes kaudzi malkas, dedz guni, vāri gaļu, piemet garšvielas, lai nodeg kauli!

11. Tad liec uz oglēm tukšu podu, lai karst, lai gail varš, lai izkūst nešķīstība, lai nobrūk rūsa!

12. Veltas pūles! – rūsa nezūd, pat ugunī paliek!

13. Tu nešķīsta un izvirtusi, tādēļ es tevi šķīstīju, bet tu šķīsta nekļuvi no savas netīrības – nu vairs šķīsta nekļūsi, līdz es remdēšos, liedams dusmas pār tevi!

14. Es, Kungs, esmu runājis – tas nāks, es to darīšu! Es neatkāpšos, es neapžēlošos, es līdzi nejutīšu! Tie tevi tiesās pēc darbiem, ko tu darījusi!” saka Kungs Dievs.

15. Kunga vārds nāca pār mani:

16. “Cilvēka dēls, redzi, vienā mirklī es tev atņemšu sirdsmīļo. Bet tu nevaimanā, neapraudi viņu un nelej asaras –

17. vaidi klusītiņām. Nerīko miroņa apstāvēšanu. Apklāj galvu, apauj kājas, neaizsedz muti, neēd sēru maltīti!”

18. No rīta es runāju ar ļaudīm, un vakarā nomira mana sieva. Nākamajā rītā es darīju, kā man bija pavēlēts.

19. Tad ļaudis man vaicāja: “Vai tu mums nepastāstīsi, kādēļ tu tā dari?”

20. Es tiem teicu: “Kunga vārds nāca pār mani:

21. saki Israēla namam: tā saka Kungs Dievs: redzi, es sagānīšu savu svētvietu, ar ko jūs varen lepojaties, kas tīk jūsu acīm un ielīksmo jūsu prātu. Jūsu dēli un meitas, kas vēl atlikuši, kritīs no zobena.

22. Tad jūs darīsiet tāpat kā es – savas mutes neaizsegsiet, sēru maltīti neēdīsiet,

23. galvas jums būs apklātas un kājas apautas. Jūs nevaimanāsiet un neapraudāsiet – jūs iznīksiet savas vainas dēļ un vaidēsiet viens par otru!

24. Ecehiēls jums būs par zīmi – visu, ko viņš darījis, arī jūs darīsiet. Kad tas notiks, jūs zināsiet, ka es esmu Kungs Dievs!” –

25. “Cilvēka dēls! Vai tad es tiem jau šodien neatņemšu drošumu, prieku, slavu un visu, kas tīk viņu acīm un ielīksmo prātu, un viņu dēlus un meitas?

26. Todien nāks bēglis un tev to pastāstīs.

27. Todien tava mute tiks atdarīta, tu runāsi ar to un vairs nebūsi mēms. Tad tu kļūsi tiem par zīmi un tie zinās, ka es esmu Kungs!”