Ecehiēls 26 LTV1965
1. Vienpadsmitā gada pirmā mēneša vienpadsmitajā dienā atklājās man tā Kunga vārds, kas man sacīja:
2. „Cilvēka bērns, tāpēc ka Tira sacīja par Jeruzālemi: Tad nu sagrauti ir tautu vārti, man tie atdarījās, man būs visa kā pilnībā, jo tā ir izpostīta,“
3. Tad saka Dievs tas Kungs: „Es celšos pret tevi, Tira, un sacelšu pret tevi lielu tautu pulku, kā jūj-a saceļ pret krastiem savus viļņus.
4. Tie sagpaus Tiras mūrus un apgāzīs tās torņus, un Es aizslaucīšu prom tās zemi un padarīšu to par kailu klinti.
5. Tā būs vienkārši tīklu žāvējamā vieta jūras vidū, jo Es to tā sacīju,“ —saka Dievs tas Kungs—„un tā kļūs tautām par laupījumu.
6. Bet tās ciemus un apmetnes, kas uz cietzemes, iznīcinās ar zobenu, lai tie atzīst, ka Es esmu tas Kungs.“
7. Jo tā ir sacījis Dievs tas Kungs: „Redzi, pret Tiru Es sūtīšu Bābeles ķēniņu Nebukadnēcaru, ķēniņu ķēniņu no ziemeļiem, ar zirgiem, ratiem un jātniekiem un ar lielu dažādu tautu karapulku.
8. Tavus tevis dibinātos ciemus un apmetnes uz cietzemes viņš iznīcinās ar zobenu, virzīs pret tevi aplenkuma torņus un valņus un bīdīs klāt tavām sienām kareivju nodaļas zem vairogu jumtiem.
9. Savu sienlaužu galveno triecienu viņš vērsīs pret taviem mūriem un nogāzīs tavus torņus ar saviem dzelzs kāšiem.
10. Viņa zirgu pulku saceltie putekļi apklās tevi, no jātnieku pakavu dipoņas, no riteņu un ratu graboņas un klaboņas trīcēs tavi mūri, kad viņš ieies pa taviem vārtiem, kā iekarotājs ieiet uzvarētā pilsētā.
11. Viņa zirgu pakavi izmīdīs visas tavas ielas, tavu tautu viņš nokaus ar zobenu, visus tavus staltos ar attēliem rotātos stabus viņš sagraus.
12. Tie laupīs tavu mantu, postīs tavu īpašumu, nojauks tavus mūrus, sagraus tavus skaistos namus, metīs tavus akmeņus un kokus un tavus gružus ūdenī.
13. Es darīšu galu tavu dziesmu skaņām, nedzirdēs neviens vairs tavas kokles balsi.
14. Es tevi darīšu par kailu klinti, tu paliksi par tīklu žāvējamo vietu; tevi nekad vairs neatjaunos, jo Es, tas Kungs, to esmu teicis“, —tā saka Dievs tas Kungs.
15. Tā ir noteicis Dievs tas Kungs par Tiru: „Tiešām, no tavas krišanas trokšņa, no smagi ievainoto vaidiem un no zobenu šķindoņas tavā vidū trīcēs jūras salas.
16. Visi jūras salu valdnieki nokāps no saviem troņiem, novilks savus greznos virsvalkus, izģērbs savas izrakstītās drēbes, tie tērpsies bailēs un sērās, nosēdīsies pie zemes un vienmēr trīcēs, drebēs un šausmināsies tevis dēj.
17. Tad tie tev dziedās raudu dziesmas un sacīs: Ak kā tu aizgājusi bojā, nozudusi no jūras, tu slavenā pilsēta, kas biji varena jūras viļņos, tu un tavi iedzīvotāji, kas iedvesa bailes visiem jūrmalas iedzīvotājiem.
18. Tagad trīc piejūras zemes tavas krišanas dienā, un salas jūrā ir izmisušas par šādu tavu bojā eju.“
19. Jo tā ir sacījis Dievs tas Kungs: „Es tevi padarīšu par izpostītu un tukšu pilsētu kā citas pilsētas, kur neviens vairs nedzīvo; Es sūtīšu pār tevi ūdens plūdus, lieli ūdeņi tevi apklās.
20. Es tevi nogrūdīšu pie tiem, kas nogrimuši bedrē, pie aizlaiku mirušajām tautām, un tev ierādīšu mitekli dziļākajos zemes dzijumos, mūžīgajos tukšumos un drupu vietās, pie tiem, kas sen nokāpuši pazemē, lai tevi neviens vairs neapdzīvotu un tu nepaceltos vairs par apbrīnojumu visai dzīvajo pasaulei.
21. Es tev sagādāšu briesmīgu galu, lai tevis vairs nebūtu, un kad tevi meklēs, tad lai tevi ne mūžam neatrastu,“ —saka Dievs tas Kungs.