Ecehiēls 26 NLB
1. Vienpadsmitā gada pirmajā mēneša dienā Kunga vārds nāca pār mani:
2. “Cilvēka dēls, tādēļ ka Tīra saka par Jeruzālemi: redzi, nu! Tautu vārti ir sagrauti, nu tie man vaļā! Kamēr tie izpostīti, man veiksies! –
3. Tādēļ tā saka Kungs Dievs: redzi, es esmu pret tevi, es pret tevi vedīšu tautu pūļus, kas celsies kā jūras viļņi!
4. Tie postīs Tīras mūrus un nogāzīs torņus, un es nokratīšu tās pīšļus, es to darīšu par kailu klinti,
5. kur jūrā žāvēt tīklus, jo es esmu tā teicis, saka Kungs Dievs, tā kļūs tautām par laupījumu.
6. Jūsu lauku ciemus izkaus ar zobenu, tad jūs zināsiet, ka es esmu Kungs!
7. Tā saka Kungs Dievs: no ziemeļiem es vedīšu pret Tīru varenu ķēniņu – Bābeles ķēniņu Nebūkadnecaru, ar zirgiem, kararatiem un jātniekiem, kā arī milzīgiem ļaužu pulkiem.
8. Viņš ar zobenu izkaus tavus lauku ciemus un uzcels nocietinājumus, viņš uzmetīs valni ap tevi un stāsies pret tevi ar vairogiem.
9. Pret taviem mūriem viņš nostatīs mūra grāvējus un sagraus torņus.
10. Viņa zirgu bara saceltie putekļi pārklās tevi, un mūri drebēs no jātnieku, riteņu un kararatu trokšņa, kad viņš ienāks pa taviem vārtiem, kā ienāk ieņemtā pilsētā.
11. Viņa zirgu nagi mīdīs visas tavas ielas, tavus ļaudis viņš kaus ar zobenu un grūdīs zemē tavus stipros piemiņas stabus.
12. Tie laupīs tavus labumus, sagrābs tavu mantību, sagāzīs tavus mūrus un sagraus tavus lieliskos namus, bet akmeņus, kokus un gruvešus sabērs jūrā.
13. Es pārtraukšu tavu dziesmu treļļus, tavu liru skaņas vairs nedzirdēs!
14. Es tevi darīšu par kailu klinti, kur žāvēt tīklus, – tevi vairs neuzcels no jauna! Es, Kungs, tā teicu!” saka Kungs Dievs.
15. Tā Tīrai saka Kungs Dievs: “Vai nenodrebēs visa piekraste no tavas krišanas trokšņa, no ievainoto vaidiem, kad tos kautin kaus,
16. kad troņus pametīs visi jūras augstmaņi, greznās drānas nometīs un krāšņos tērpus novilks, tie tērpsies šausmās un sēdēs zemē, tie drebēs ik brīdi un bīsies par tevi!
17. Tie dziedās tev žēlabu dziesmu un sacīs: vai, kā tu izpostīta, – tu biji slavena pilsēta, kur dzīvoja jūrasbraucēji! Jūrās tu biji stipra – tu un tie, kas tur mita! Tu liki trūkties visiem, kas vien tur mājoja!
18. Nu piekraste dreb tavā krišanas dienā, un izbīstas salas par tavu galu!
19. Jo tā saka Kungs Dievs: kad es tevi darīšu par pamestu pilsētu, kā pilsētas, kurās nemīt neviens, es likšu celties dziļumiem, un tevi apklās ūdeņi!
20. Gāztin es tevi gāzīšu bedrē pie senatnes ļaudīm, es tev likšu dzīvot zem zemes mūžīgās drupās – pie tiem, kas nonākuši bedrē! Tādēļ tev nebūs iemītnieku – bet daiļumu es atdošu dzīvo zemei!
21. Es tev darīšu šausmīgu galu, un tevis vairs nebūs – tevi meklēs, bet nekad vairs neatradīs!” – tā saka Kungs Dievs.