Ecehiēls 28 LTV1965
1. Un tālāk vēl manā garā atskanēja tā Kunga vārds un man sacīja:
2. „Cilvēka bērns, saki Tiras vald-niekam: Tāpēc ka tavs prāts nesās uz pārmērīgi augstām lietām un ka tu pat esi teicis: Es esmu dievs, es sēžu dieva krēslā jūras vidū, kaut tu savā sirdī tikai iedomājies, ka tu esot Dievs;
3. Pie tam tu esot gudrāks par Dāniēlu, —nekāds noslēpums tev neesot svešs—;
4. Ar savu gudrību un saprātu tu taču esi ieguvis varu un sakrājis zeltu un sudrabu savā mantnīcā;
5. Ar savu lielo gudrību tu savos tirdznieciskos darījumos esi vairojis savu bagatību, un tavs prāts tavas bagatības dēļ lidoja pārmērīgi augstu,“
6. Un tādēļ saka Dievs tas Kungs: „Tāpēc ka tava sirds savā pašpaļāvībā iedomājusies, it kā tu būtu pats Dievs,
7. Es raidīšu pret tevi svešiniekus, visvarmācīgākos tautu starpā, tie uzbruks ar zobenu tavai jaukajai gudrībai un aptumšos tavas slavas spožumu.
8. Tie iegrūdīs tevi bedrē, un tu mirsi jūļras vidū, kā mirst nosistie.
9. Vai tad tu savu slepkavu priekšā ari vēl teiksi: Es esmu Dievs, kur tu taču, esi tikai cilvēks un ne Dievs un esi pilnīgi to varā, kas tevi nākamā brīdī nogalinās?
10. Tu mirsi neapgraizīto nāvē no svešinieku rokas, jo Es esmu to tā noteicis,“ saka tas Kungs.
11. Atkal nāca pār mani tā Kunga vārds, kas man sacīja:
12. „Cilvēka bērns, dziedi raudu dziesmu par Tiras ķēniņu un saki tam: Tā saka Dievs tas Kungs: Tu, kas biji pilnības paraugs, pilns gudrības un apveltīts ar vispilnīgāko skaistumu,
13. Tu biji Ēdenē, Dieva dārzā, visādi dārgakmeņi rotāja tavu tērpu: sardions, topāzs, jaspiss, chrisolits, berills, onikss, safīrs, rubīns un smaragds, no zelta bija tava tērpa apmales un izgreznojumi, kas bija darināti tai dienā, kad tevi iecēla.
14. Tu biji svaidīts sargātājs ķerubs, Es biju tevi iecēlis, svētajā Dieva kalnā tu staigāji degošu akmeņu vidū.
15. Nevainojams tu biji savos ceļos no tās dienas, kad tevi iecēla par ķēniņu, līdz kamēr atrada tevī noziegumu.
16. Tavu plašo tirdzniecības sakaru dēļ tava sirds pildījās ar netaisnību. Un kad tu apgrēkojies, Es padzinu tevi no Dieva kalna, un sargātājs ķerubs izraidīja tevi no degošo akmeņu vidus.
17. Tava sirds bija palikusi lepna tava skaistuma dēļ, tu neklausīji vairs savai gudrībai aiz ārējā spožuma. Tādēļ Es nogāzu tevi pie zemes ķēniņu acu priekšā, lai tie priecājas par to, kā tev klājies.
18. Ar saviem daudzajiem noziegu-miem un ar negodīgu rīcību savos tirdznieciskos darījumos tu esi licis negodā savus svētumus; tādēļ Es liku izšauties ugunij no tevis paša, kas tevi aprija, un liku tevi pelnos uz zemes visu to acu priekšā, kas tevi redzējušas.
19. Visi, kas tautu starpā tevi pazina, ir šausmu pārņemti par tavu likteni! Tev pienācis briesmu un izbaiļu pilns gals, tu esi pagalam uz visiem laikiem.“
20. Tad vēl nāca pār mani tā Kunga vārds, kas man sacīja:
21. „Cilvēka bērns, vērs savus skatus pret Sidonu un sludini pret to
22. Un saki: Tā saka Dievs tas Kungs: Es celšos pret tevi, Sidona, un parādīšu savu varu pār tevi, lai tie atzīst, ka Es esmu tas Kungs, ja Es lieku nākt tiesai un sodam pār pilsētu un savā rīcībā pret to parādos tai kā Svētais.
23. Es tev uzsūtīšu mēri un asins izliešanu tavās ielās; tavā vidū kritīs visapkārt ar zobenu nokautie, zobens to pārstaigās no visām pusēm, lai tās ļaudis atzīst, ka Es esmu tas Kungs.
24. Bet Israēla namam nebūs vairs sajust nekādu asu ērkšķu un dzēlīgu dadžu no apkārtējo tautu puses, kas raudzījās uz israēliešiem ar nicināšanu un priecājās par viņu nelaimi, un Israēls atzīs, ka tiešām Es esmu Dievs tas Kungs.“
25. Tā saka Dievs tas Kungs: „Kad Es izlasīšu un savākšu kopā israēliešus no tām tautām, kuj-u vidū tie bija izkaisīti, Es parādīšos viņu likteņos pagānu acu priekšā kā Svētais, un viņi dzīvos savā zemē, ko Es devu savam kalpam Jēkabam.
26. Un viņi tur dzīvos drošībā, cels namus un dēstīs vīna dārzus. Tiešām, viņi dzīvos drošībā, kamēr Es nākšu ar tiesu pār visām apkārtējām tautām un uzlikšu tām sodu, jo tās tos nicinājušas un vajājušas; lai tad viņi atzīst, ka Es esmu tas Kungs, viņu Dievs.“