Ecehiēls 30 LTV1965
1. Atkal nāca pār mani tā Kunga vārds, kas man sacīja:
2. „Cilvēka bērns, pasludini sekojošo: Tā saka Dievs tas Kungs: vaimanājiet! Ak tu ļaunā diena!
3. Jo tuvu ir šī diena, tiešām—tuvu ir tā Kunga diena, tumša apmākusies diena, tā būs pagānu soda diena.
4. Zobens nāks pār Ēģipti, bailes būs Aitiopijā, kad Ēģiptē ievainotie nomirs, kad izlaupīs šis zemes mantu un satricinās tās valsts un tautas dzīves pamatus.
5. Aitiopijā, Libija, Lidija ar visu savu tautu jūkli, tāpat arī Kuba ar visiem sabiedroto zemju iedzīvotājiem kritīs zobenam par upuri.“
6. Tā saka tas Kungs: „Tad kritīs Ēģiptes balsti, un gāzīsies tās lepnais greznums, no Migdolas līdz Siēnai tos aprīs zobens,“ saka Dievs tas Kungs.
7. „Viņu zeme būs izpostīta un paliks tāda citu izpostīto zemju starpā, viņu pilsētas būs sagrautas kā citas līdzās esošās un drupās guļošās pilsētas.
8. Tad tie atzīs, ka Es esmu tas Kungs, kad Es pielikšu uguni Ēģiptei un kad visi tās palīgi būs satriekti.
9. Tai dienā mani vēstneši dosies kuģos uz Aitiopiju, lai to izbiedētu tās pārmērīgā drošības paļāvībā, un starp aitiopiešiem valdīs lielas izbailes Ēģiptes nelaimes dienas dēļ, jo tā nāks katrā ziņā.“
10. Tā saka Dievs tas Kungs: „Es darīšu Ēģiptes godībai galu ar Bābeles ķēniņa Nebukadnēcara roku.
11. Viņš ar saviem kaj-avīriem, kas ir paši niknākie starp visām pagānu tautām, ieradīsies pēc augstākā aicinā-juma, lai zemi grūstu iznīcībā. Tie uzbruks Ēģiptei ar zobenu un pildīs zemi ar nokautiem.
12. Un Es padarīšu upes sausas un nodošu zemi ļaundara rokā, zemi ār visu, kas tanī, un Es to padarīšu tuksne-šainu ar svešinieku roku. Es, tas Kungs, to tā sacīju.“
13. Tā saka Dievs tas Kungs: „Es iznīcināšu elka dievus un darīšu galu Nofasā (Memfisas) dievekļiem. Valdnie-ku Ēģiptes zemē turpmāk vairs nebūs, Es likšu lielām bailēm pārņemt Ēģiptes zemi.
14. Es padarīšu kailu Augšēģipti, Patra zemi, un pielikšu uguni Coānai un turēšu tiesu un izpildīšu spriedumu pār Nou (Noa-Tēbas).
15. Es izliešu savas dusmas par Sinu jeb Peluziju, Ēģiptes stiprāko cietoksni, un iznīcināšu Noas godību un mirdzumu.
16. Es pielikšu uguni visai Ēģiptei, Sina (Peluzija) trīcēs un drebēs, Noa kritīs uzbrukumā un Nofa ieraudzīs savu vārtu priekšā ienaidniekus gaišā dienas laikā.
17. Avenas (Heliopoles) un Bubastus jaunekļi kritīs no zobena, bet pārējos iedzīvotājus aizvedīs gūstā.
18. Tahpanhesā (Dafnē) diena kļūs par nakti, kad Es tur sagraušu Ēģiptes jūgu un kad tur izbeigsies tās augstprā-tīgā vara un lepnā greznība; mākonis to apklās, un tās dibinātās jaunās pilsētas ar visiem iedzīvotājiem aizies trimdā.
19. Tā Es spriedīšu tiesu pār Ēģipti un uzlikšu tai sodu, lai tie atzīst, ka Es esmu tas Kungs.“
20. Vienpadsmitā gada pirmā mēneša septītajā dienā nāca pār mani tā Kunga vārds, kas man sacīja:
21. „Cilvēka bērns, Es satriecu vienu Ēģiptes ķēniņa, faraona, elkoni, un redzi, to nepārsies, lai tas sadzītu, neapliks īpašu dziedināmu pārsienamo, lai tas atkal kļūtu stiprs un varētu turēt zobenu.“
22. Tādēļ tā saka Dievs tas Kungs: „Redzi, tagad Es celšos pret Ēģiptes ķēniņu, faraonu, un satriekšu abus viņa elkoņus, veselo un sasisto, un zobens izkritīs no viņa rokas.
23. Tad Es izklīdināšu ēģiptiešus pagānu tautu starpā un izkaisīšu tos pa dažādām zemēm.
24. Turpretim Bābeles ķēniņa elkoņus Es stiprināšu un došu viņam savu zobenu rokā, bet faraona elkoņus Es satriekšu, ka tas vaimanās un vaidēs viņa priekšā kā nāvīgi ievainots.
25. Tiešām, Es stiprināšu Bābeles ķēniņa elkoņus, bet Ēģiptes ķēniņa elkoņi sašļuks, lai ļaudis atzīst, ka Es esmu tas Kungs, ja Es Bābeles ķēniņam dodu rokā savu zobenu, lai viņš to paceļ pret Ēģiptes zemi.
26. Tad Es izklīdināšu ēģiptiešus pagānu tautu starpā un izkaisīšu tos pa dažādām zemēm, lai tie atzīst, ka Es esmu tas Kungs.“