Ecehiēls 30 NLB
1. Kunga vārds nāca pār mani:
2. “Cilvēka dēls, pravieto! Runā: tā saka Kungs Dievs: vaimanājiet: vai tai dienai!
3. Jo tā diena jau tuvu, Kunga diena ir tuvu, tumšās padebess diena – tas būs tautu laiks!
4. Zobens nāks pār Ēģipti un mokas pār Kūšu. Ēģiptē kritīs nokautie, viņu mantu aizstieps, un pamatus sagraus.
5. Kūša, Pūta, Lūda un visa arābu zeme, Kūba un zemes, kas ar tām derībā, – no zobena kritīs!
6. Tā saka Kungs: kas Ēģipti balstīja, tas kritīs! Tās varenā lepnība tiks gāzta! No Migdolas līdz Svēnai tie kritīs no zobena! – saka Kungs Dievs.
7. Tos atdos postam izdeldētu zemju vidū, un viņu pilsētas – sagrautu pilsētu vidū.
8. Tie zinās, ka es esmu Kungs! Ēģiptei es pielikšu uguni, un visi tās palīgi tiks satriekti!
9. Tai dienā ar kuģiem es sūtīšu vēstnešus, lai izbiedē Kūšas bezrūpīgos, pār tiem nāks mokas Ēģiptes dienā, un redzi – tās jau nāk!
10. Tā saka Kungs Dievs: es iznīdēšu Ēģiptes pulkus ar Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara roku.
11. Viņš un viņa ļaudis – visvarmācīgākā tauta – tiks atvesti, lai noposta zemi. Tie izraus zobenus pret Ēģipti, zemi tie piepildīs nokautajiem!
12. Nīlu es izsusināšu, zemi es pārdošu ļaunajiem, zemi un visu, kas tajā, es izdeldēšu ar svešinieku rokām! Es, Kungs, to teicu!
13. Tā saka Kungs Dievs: es izdeldēšu elkus, es sadauzīšu tēlus Memfisā, Ēģiptes zemē vairs nebūs valdnieku, es uzsūtīšu bailes Ēģiptes zemei!
14. Es izdeldēšu Augšēģipti, es pielikšu uguni Coanai, es tiesāšu No-Āmonu,
15. es izgāzīšu dusmu kvēli pār Sīnu, Ēģiptes stiprumu, – es iznīdēšu No-Āmonas pulkus!
16. Es pielikšu uguni Ēģiptei, Sīna cietīs mokas, No-Āmona tiks sadauzīta, Memfisai nāks bēdu dienas!
17. Onas un Pī-Besetas jaunekļi no zobena kritīs, meitas ies gūstā!
18. Tahpanhēsā satumsīs diena, kad es tur salauzīšu Ēģiptes jūgu, un pienāks gals tās varenajai lepnībai. Tā mākonī tīsies, un tās ciematus aizdzīs gūstā.
Bābelei dota uzvara pār faraonu19. Tā es tiesāšu Ēģipti! Tad tie zinās, ka es esmu Kungs!”
20. Vienpadsmitā gada pirmā mēneša septītajā dienā Kunga vārds nāca pār mani:
21. “Cilvēka dēls, es salauzu Ēģiptes ķēniņa faraona roku, un, redzi, neviens to nepārsies un zāles nedos, neuzliks pārsēju, ka tā atkal kļūtu stipra un varētu celt zobenu.
22. Tādēļ, tā saka Kungs Dievs, es salauzīšu Ēģiptes ķēniņam faraonam abas rokas – gan veselo, gan salauzto, un es likšu, lai zobens izkrīt no viņa rokas!
23. Es ēģiptiešus izkaisīšu starp tautām, es viņus izsēšu starp valstīm.
24. Es stiprināšu Bābeles ķēniņa rokas, es viņam došu savu zobenu, bet faraona rokas es salauzīšu, lai tas viņa priekšā vaid kā kauts!
25. Es stiprināšu Bābeles ķēniņa rokas, bet faraona rokas sašļuks! Tad tie zinās, ka es esmu Kungs! Es savu zobenu likšu Bābeles ķēniņa rokā, un viņš to cels pret Ēģiptes zemi!
26. Es izkaisīšu ēģiptiešus starp tautām un izsēšu tos starp valstīm! Tad tie zinās, ka es esmu Kungs!”