Ecehiēls 33 LTV1965
1. Nāca pār mani tā Kunga vārds, kas man sacīja:
2. „Cilvēka bērns, runā uz saviem tautiešiem un saki tiem: Ja Es sūtu zobenu pār kādu zemi un šīs zemes tauta izvēl no sava vidus vienu vīru un to ieceļ sev par sargu;
3. Ja tad tas redz zobenu nākam un jau ielaužamies zemē, ja tas pūš tauri un brīdina tautu;
4. Un ja tad kas dzird taures skaņu, bet to neievēro, tā ka apbruņots naidnieks tam uzbrūk un to nokauj, tad viņa asinis lai krīt uz viņa paša galvas,
5. Jo viņš taču dzirdēja taures skaņu, bet to neievēroja, tātad viņš pats vainīgs savā nāvē. Ja viņš to būtu ievērojis un būtu ļāvies sevi brīdināt, viņš būtu izglābis savu dzīvību.
6. Bet ja sargs redz zobenu nākam, bet nepūš tauri un nebrīdina tautu, tā ka zobens nāk un nokauj kādu no tiem, tad tas mirst gan savu grēku dēļ, bet viņa asinis Es atprasīšu no sarga rokas.
7. Tevi, cilvēka bērns, Es esmu izredzējis par sargu Israēla namam, lai tu, ja tu saņemsi kādu vārdu no manas mutes, tos brīdini manā vārdā.
8. Ja Es bezdievim saku: Bezdievi, tev jāmirst, un tu nebrīdini bezdievi, lai tas atgriežas no sava ļaunā ceļa, tad bezdievis gan nomirs savā noziegumā, bet viņa asinis Es atprasīšu no tavas rokas.
9. Bet ja tu būsi brīdinājis bezdievi, lai tas atgriežas no sava ceļa, tad viņš gan mirs sava nozieguma dēļ, bet tu būsi izglābis savu dzīvību.
10. Un tu, cilvēka bērns, saki Israēla namam: Jūs sakāt: Mūsu pārkāpumi un grēki smagi guļ uz mums, ar tiem mēs ejam bojā. Kā tad mēs varētu dzīvot?
11. Saki tiem: Tik tiešām, ka Hs dzīvoju, —saka Dievs tas Kungs, —Man nav prieka par bezdievja nāvi, bet gan par to, ka bezdievis atgriežas no sava jaunā ceļa un dzīvo. Atgriezieties, jele atgriezieties no saviem ļauniem ceļiem! Kāpēc tu gribi mirt, Israēla nams?
12. Tu, cilvēka bērns, saki saviem tautiešiem: Taisno neizglābs viņa tais-nība, kad viņš apgrēkojas. Un bezdievis neies bojā savas bezdievības dēļ, ja viņš atgriežas no savas bezdievības. Ari taisnais nevar dzīvot no savas taisnības, kad viņš apgrēkojas.
13. Ja Es taisnajam saku, ka viņš dzīvos, un viņš, paļaudamies uz savu līdzšinējo taisnību, dara ļaunu, tad neviens nepieminēs vairs visas viņa taisnības, bet viņš mirs tā ļaunuma dēļ, ko viņš darījis.
14. Un ja Es piedraudu bezdievim: Tu mirsi, un tas atgriežas no saviem grēkiem un rīkojas pēc patiesības un taisnības,
15. Tā ka tas atdod viņam ieķīlāto tā īpašniekam, atmaksā par laupīto un staigā pēc dzīves likumiem un nedara ļauna, tad tas patiesi dzīvos un nemirs.
16. Viņa grēkus, ko viņš nodarījis, vairs nepieminēs, viņš rīkojas pēc patiesības un taisnības, viņš patiesi dzīvos.
17. Tavi tautieši man saka: Tā Kunga ceļš nav pareizs! Bet patiesībā viņu pašu ceļš nav pareizs.
18. Kad taisnais nogriežas no savas taisnības un dara ļaunu, tad tam jāmirst.
19. Bet kad bezdievis atgriežas no savas bezdievības un ievēro patiesību un taisnību, tad tas dzīvos.
20. Un kaut gan jūs apgalvojat, ka tā Kunga ceļš neesot pareizs, Es jūs tiesāšu ikvienu pēc viņa darbiem, tu Israēla nams.“
21. Un notika mūsu trimdas div-padsmitā gada desmitā mēneša piektajā dienā, ka ieradās pie manis bēglis no Jeruzālemes un man vēstīja: „Pilsēta ir e ņemta!“
22. Bet tā Kunga roka bija nākusi pār mani jau dienu priekš bēgļa atnākšanas un atdarījusi man muti. Mana mute palika atdarīta, tā ka Es pēc tam nekad nebiju vairs mēms.
23. Tad atklājās man tā Kunga vārds, kas man sacīja:
24. „Cilvēka bērns, posta un drupu vietu apdzīvotāji Israēla zemē saka: Ābrahāms bija tikai viens un mantoja šo zemi, mēs esam daudzi, mums vēl jo vairāk piekrīt šī zeme par īpašumu.
25. Saki tu tiem: Tā saka Dievs tas Kungs: Jūs ēdat gaļu kopā ar asinīm un paceļat savas acis uz saviem elkiem un izlejat asinis. Un tad jums lai piekristu zeme par īpašumu?
26. Jūs paļaujaties arī stipri uz sava zobena, darāt nelietības, liekat negodā cits cita sievu. Un tad jums lai piekristu zeme par īpašumu?
27. Saki tiem: Tā saka tas Kungs: Tik tiešām, ka Es dzīvoju, tie, kas dzīvo posta vietās, kritīs no zobena; un kas uzturas vaļējā laukā, tos Es atdošu zvēriem par barību, un tie, kas slēpjas kalnos un alās, mirs ar mēri.
28. Un Es darīšu zemi par tuksnesi un neauglīgu kailatni, tās godība beigsies. Un Israēla kalna zeme stāvēs tukša un pamesta, tā ka tur neviens nestaigās.
29. Tad tie atzīs, ka Es esmu tas Kungs, ja Es zemi padaru par tuksnesi un neauglīgu kailatni viņu negantību dēļ, ko tie darījuši.
30. Cilvēka bērns, tavi tautieši runā par tevi cits ar citu, sastājušies pie mūriem un nama durvīs, un saka: Nāciet, klausīsimies vārdu, kas nāk no tā Kunga.
31. Un tie nāk pie tevis kā tautas sanāksmē un klausās tavus vārdus, bet tos nepilda. Tie ir mīlīgi ar savu muti, bet viņu sirds dzenas pēc mantas.
32. Redzi, tu esi tiem kā jauka dziesma, kā tāds, kam skaista balss, kas jauki māk spēlēt kokli. Tādēļ tie klausās tavus vārdus, bet tos nepilda.
33. Bet kad notiks, kam jānotiek, —un tas piepildīsies katrā ziņā—, tad tie redzēs, ka pravietis ir bijis viņu vidū.“