Ecehiēls 36 NLB
1. “Cilvēka dēls, pravieto par Israēla kalniem, saki: Israēla kalni, klausieties Kunga vārdu!
2. Tā saka Kungs Dievs: tādēļ ka ienaidnieki par jums saka: rau, mūžsenie kalni nu mums mantojumā! –
3. tādēļ tu pravieto un saki: tā saka Kungs Dievs: tas ir tādēļ, ka esat deldēti un bradāti, un jūs iemantojušas citas tautas, par jums trinuši mēles, un jūs esat tikuši nevalodās!
4. Bet nu, Israēla kalni, klausieties Kunga Dieva vārdu: tā saka Kungs Dievs kalniem un pakalniem, gravām un ielejām, drupām un izpostījumiem, un pamestām pilsētām, kas kļuvušas par laupījumu un apsmieklu citām tautām, kas visapkārt vēl atlikušas.
5. Tā saka Kungs Dievs: savas dedzības kvēlē es runāšu ar atlikušajām tautām un visu Edomu, kas piesavinoties ņēmuši manu zemi, no visas sirds par to priecājušies un nicinot to postījuši un izlaupījuši.
6. Pravieto par Israēla zemi, saki kalniem un pakalniem, gravām un ielejām: tā saka Kungs Dievs: redzi, es runāšu savā dedzībā un niknumā, jo jums bija jāpacieš tautu nicinājums.
7. Tā saka Kungs Dievs: pacēlis roku, es zvēru, ka tautas, kas jums visapkārt, pašas tiks nicinātas!
8. Bet jūs, Israēla kalni, dzeniet atvases un nesiet augļus manam Israēla namam, jo tas drīz atgriezīsies!
9. Gan es nākšu pie jums, kalni, jūs atkal tiksiet iekopti un apsēti.
10. Es vairošu jūsu ļaudis, visu Israēla namu – pilsētās atkal dzīvos un atjaunos posta vietas.
11. Es vairošu cilvēkus un lopus, tie augļosies un vairosies! Es vairošu ļaudis tāpat kā agrāk un darīšu jums labu vēl vairāk nekā iepriekš, tad jūs zināsiet, ka es esmu Kungs!
12. Es atkal ļaušu cilvēkiem, savam Israēla namam, staigāt pa jums, viņi atkal iemantos jūs, un jūs būsiet viņu mantojums. Jūs vairs tiem nelaupīsiet viņu bērnus!
13. Tā saka Kungs Dievs: tādēļ ka ļaudis saka par tevi: tu esi cilvēku rijējs un savai tautai laupi bērnus! –
14. tādēļ tu vairs nerīsi cilvēkus un nelaupīsi savai tautai bērnus, saka Kungs Dievs.
Israēls tiks atjaunots Kunga vārda dēļ15. Tautu zaimi tev vairs nebūs jāuzklausa, nedz jāpacieš ļaužu apsmiekls, un savas tautas bērnus tu vairs nelaupīsi!” saka Kungs Dievs.
16. Kunga vārds nāca pār mani:
17. “Cilvēka dēls, kamēr Israēla nams dzīvoja savā zemē, tie apgānīja to ar savām gaitām un darbiem. Viņu gaitas bija nešķīstas kā sārņainas sievas!
18. Es izlēju savu dusmu kvēli pār tiem asiņu dēļ, kuras tie izlējuši zemē, un elku dēļ, ar kuriem tie apgānījušies.
19. Es tos izkaisīju starp tautām, izsēju starp valstīm, es tos tiesāju viņu gaitu un darbu dēļ!
20. Kad viņi nonāca pie citām tautām, tie aptraipīja manu svēto vārdu, jo par viņiem teica: šie ir Kunga ļaudis, kas padzīti no savas zemes! –
21. Man bija žēl sava svētā vārda, ko Israēla nams gānīja arī starp tautām, kur tie bija nonākuši.
22. Tādēļ saki Israēla namam: tā saka Kungs Dievs: Israēla nams, es to nedaru jūsu, bet gan sava svētā vārda dēļ, kuru jūs apgānījāt, nonākuši starp citām tautām.
23. Es darīšu svētu savu vareno vārdu, kas nu aptraipīts tautās, – jūs to apgānījāt, dzīvodami starp viņām, bet tagad tautas zinās, ka es esmu Kungs, saka Kungs Dievs! Tie redzēs, kas es jums esmu svēts!
24. Es jūs ņemšu no tautām un sapulcēšu no valstīm, un vedīšu uz jūsu zemi!
25. Es slacīšu jūs ar šķīstu ūdeni, lai topat šķīsti no savas nešķīstības, es jūs šķīstīšu no visiem jūsu elkiem!
26. Es jums došu jaunu sirdi un jaunu garu – to es jums došu! Es izņemšu jums akmens sirdi un došu miesas sirdi,
27. un es jums došu savu Garu! Es došu savus likumus, un jūs tiem sekosiet, jūs ievērosiet un pildīsiet manas tiesas!
28. Jūs dzīvosiet zemē, kuru es devu jūsu tēviem, un jūs būsiet mani ļaudis, un es būšu jūsu Dievs!
29. Es jūs atbrīvošu no visas jūsu nešķīstības! Es dāsni vairošu labību, badu vairs nesūtīšu!
30. Es vairošu kokiem augļus un tāpat lauku augļus, lai tautas jūs vairs nepeļ, ka esat badā.
31. Jūs pieminēsiet savas ļaunās gaitas un savus sliktos darbus, jūs riebsieties paši sev savu vainu un preteklību dēļ.
32. Es to nedarīšu jūsu dēļ, saka Kungs Dievs, ziniet to! Israēla nams, kaunies un esi izmisis savu gaitu dēļ!
33. Tā saka Kungs Dievs: tajā dienā es jūs šķīstīšu no visām jūsu vainām, es atkal likšu apdzīvot pilsētas, un posta vietas tiks atjaunotas!
34. Izdeldētās zemes, kur posts ikvienam ceļiniekam bija acu priekšā, atkal tiks apstrādātas.
35. Tad sacīs: šī zeme, kas bija izdeldēta, nu atkal ir kā Ēdenes dārzs un pilsētas, kas bija tukšas, sagrautas un izdeldētas, nu ir nostiprinātas un apdzīvotas!
36. Tad tautas, kas atlikušas jums visapkārt, zinās, ka es esmu Kungs – es uzceļu, kur bija gruveši, un dēstu, kur bija izpostījums! Es, Kungs, to esmu teicis, un es to darīšu!
37. Tā saka Kungs Dievs: arī šo Israēla nama lūgumu es izpildīšu, es vairošu ļaudis kā avis,
38. kā svētās upura avis Jeruzālemē svētku laikā! Tukšā pilsēta būs pilna avīm un ļaudīm – tad viņi zinās, ka es esmu Kungs!”