Ecehiēls 39 LTV1965
1. „Tāpēc tu, cilvēka bērns, sludini pret Gogu šādus nākotnes paredzējumus un saki tam: Tā saka Dievs tas Kungs: Redzi, Es celšos pret tevi, Gog, tu Rošas, Mesechas un Tubalas valdniek!
2. Es tevi pievilināšu Sev klāt un vedīšu saitē no visattālākiem ziemeļiem un likšu tev doties virzienā uz Israēla kalniem un tajos nonākt.
3. Bet tur Es izsitīšu tavu stopu no tavas kreisās rokas, un bultas izkritīs no tavas labās rokas.
4. Tu kritīsi Israēla kalnos, tu pats un viss tavs karaspēks un tautas, kas ir pie tevis. Plēsīgiem putniem, visiem, kam vien spārni, un lauku zvēriem Es tevi došu par barību.
5. Tu kritīsi klajā laukā, jo Es to tā esmu noteicis,“ saka Dievs tas Kungs.
6. „Es metīšu uguni uz Magogu un uz tiem, kas bezrūpīgi dzīvo jūras salās un krastmalās, lai tie atzīst, ka Es esmu tas Kungs.
7. Bet savas Israēla tautas vidū Es nodrošināšu atzīšanu savam svētajam vārdam un neļaušu ilgāk likt novārtā savu svēto vārdu, lai pagānu tautas atzīst, ka Es esmu tas Kungs, Svētais Israēlā.
8. Redzi, viss tas notiks, un viss piepildīsies,“ —tā saka Dievs tas Kungs. „Tā ir tā diena, par kupu Es runāju jau agrāk.
9. Tad Israēla pilsētu iedzīvotāji ikviens izies ārā no pilsētas, iekurs un kurinās uguni ar kapa ieročiem, ar īsajiem un garajiem vairogiem, ar stopiem un bultām, ar rungām un šķēpiem, un kurs ar tiem uguni septiņus gadus.
10. Tiem tad nevajadzēs lasīt malku no lauka, nedz arī būs tā jācērt mežā, tie kurs uguni ar kapa ieročiem; tie aplaupīs tos, kas viņus aplaupījuši, un postīs tos, kas viņus postījuši,“ —tā saka Dievs tas Kungs.
11. „Tanī laikā Es ierādīšu Gogam kapa vietu Israēlā, ceļinieku ieleju, kas iet no Nāves jūras uz rītiem; tur beigsies viņu kapa gaitas. Tur apraks Gogu un visu viņa kapaspēku un to nosauks par Goga kapaspēka ieleju.
12. Tos aprakdams, Israēla nams nodarbosies septiņus mēnešus, lai iztīrītu no tiem zemi.
13. Un visi zemes iedzīvotāji pieda-līsies aprakšanas darbā, un tas būs tiem par slavu tai dienā, kad Es parādīšu visu savu godību,“ saka tas Kungs.
14. „Tad iecels vīrus, kupi joprojām pārstaigās zemi, lai apraktu vēl atlikušos kritušos staiguļus un tā šķīstītu visu zemi. Pēc septiņiem mēnešiem tie uzsāks šos savus meklēšanas darbus.
15. Kad, zemi pārstaigājot, kāds atradīs cilvēka kaulus, tad tas liks zīmi pie kauliem, tiekāms kaprači tos apraks Goga kapaspēka ielejā.
16. Tur būs arī pilsēta, kupas vārds būs Hamona; tā tie šķīstīs zemi.
17. Bet tu, cilvēka bērns,“ —tā saka Dievs tas Kungs, —„saki putniem un visiem radījumiem, kam spārni, un visiem zvēriem laukā: Sapulcējieties un nāciet no visām pusēm pie mana kaujamā upupa, ko Es jums sarīkoju, pie lielā upupa mielasta Israēla kalnos un ēdiet gaļu un dzeriet asinis.
18. Jūs ēdīsit vadoņu miesu un dzersit zemes valdnieku asinis, it kā jēru un aunu, āžu un vēršu gaļu, kas visi bapoti Basanā.
19. Līdz kaklam jūs būsit saēdušies tauku un līdz noreibumam sadzersities asiņu manā upura mielastā, ko Es jums sarīkoju.
20. Pie mana galda jūs pamielosities, cik vien jums lien, ar visu ko: tur jūsu priekšā būs zirgi un jātnieki, karavadoņi un visādi karavīri,“ —tā saka Dievs tas Kungs.
21. „Es parādīšu savu godību pagānu tautu starpā, un pagānu tautas redzēs, ka Es spriežu tiesu un izpildu sodu un ka tā ir mana roka, ko Es viņiem esmu licis sajust;
22. Bet Israēla nams atzīs, ka Es, tas Kungs, esmu viņu Dievs no tās dienas un arvienu joprojām;
23. Un pagānu tautas atzīs, ka Israēla nams ir bijis spiests aiziet trimdā savu noziegumu dēļ, saņemdams sodu par to, ka tie atkāpās no Manis, ka Es tāpēc paslēpu savu vaigu no viņiem un tos nodevu viņu ienaidnieku rokā, tā ka tie visi krita no zobena.
24. Es rīkojos ar viņiem tā, kā viņi to bija izpelnījušies ar saviem grēkiem un pārkāpumiem—ar savu nešķīstību un uzticības laušanu Man, un apslēpu tiem savu vaigu.“
25. Tādēļ tā saka Dievs tas Kungs: „Es atvedīšu Jēkaba cietumniekus un apžēlošos par visu Israēla namu un būšu nomodā par savu svēto vārdu.
26. Tad tie aizmirsīs savu kaunu un visus savus pārkāpumus, ar ko tie apgrēkojušies pret Mani, it īpaši kad tie atkal savā zemē dzīvo drošībā un neviens tos netraucē un nebiedē.
27. Kad Es tos būšu izvedis no tautu vidus un tos savācis vienkopus no viņu ienaidnieku zemēm un Sevi parādījis savā rīcībā pret viņiem daudzo pagānu tautu acu priekšā kā Svēto,
28. Tad tie arī atzīs, ka Es esmu tas Kungs, viņu Dievs, ka Es tos gan aizvedu gūstā pie pagāniem, bet tagad tos vedu atkal atpakaļ viņu pašu zemē un turpmāk neatstāšu svešumā neviena no tiem.
29. Un Es no tiem vairs neslēpšu savu vaigu, jo Es izlēju savu garu pār Israēla namu,“ —saka Dievs tas Kungs.