Ecehiēls 39 NLB
1. “Cilvēka dēls, pravieto par Gogu un saki: tā saka Kungs Dievs: es esmu pret tevi, Gog, Mešehas un Tubalas valdniek!
2. Es tevi vilšu un dzīšu, es tevi atvedīšu no ziemeļu malas, es likšu tev nākt uz Israēla kalniem.
3. Tad es tev izsitīšu loku no kreisās rokas un bultām likšu izkrist no labās rokas.
4. Israēla kalnos tu kritīsi kopā ar savu pulku un visiem, kas kopā ar tevi. Es tevi atdošu par barību plēsējputniem, visādiem spārnaiņiem un lauka zvēriem par barību.
5. Tu kritīsi klajā laukā, jo es esmu to teicis, saka Kungs Dievs.
6. Es metīšu uguni uz Māgogu un tiem, kas droši mājo piekrastē, tad tie zinās, ka es esmu Kungs!
7. Es atklāšu savu svēto vārdu Israēla ļaudīm. Es vairs neļaušu apgānīt savu svēto vārdu, un tautas zinās, ka es esmu Kungs, Israēla Svētais!
8. Redzi, tas nāk, tas notiks, saka Kungs Dievs, šī ir diena, par kuru es runāju.
9. Tad Israēla pilsētās mītošie izies ārā un sakurs uguni, tie dedzinās ieročus – mazos un lielos vairogus, lokus un bultas, pīķus un šķēpus – un kurs ar tiem uguni septiņus gadus!
10. Tiem nebūs jālasa malka uz lauka, nedz jācērt tā mežos, jo uguni tie kurs no ieročiem, un tie aplaupīs tos, kuri viņus aplaupīja, un atņems tiem, kuri atņēma viņiem, saka Kungs Dievs.
11. Tajā dienā es Gogam atvēlēšu kapa vietu Israēlā, ienācēju ielejā, jūras austrumu malā, tā ienācējiem būs šķērslis, tur apbedīs Gogu un visus viņa pulkus. Tad ieleju sauks par Goga pulkiem.
12. Septiņus mēnešus Israēla nams tos tur bedīs, līdz zeme būs tīra.
13. Visi ļaudis tos bedīs, un tā viņiem būs varena diena – tad es parādīšos savā godībā, saka Kungs Dievs.
14. Tie izvēlēsies vīrus, kas nemitīgi pārstaigā zemi, lai to attīrītu un apbedītu ienācējus, kas palikuši virs zemes. Pēc septiņiem mēnešiem tie sāks meklēšanu.
15. Un, kad tie, kas pārstaigā zemi, ieraudzīs cilvēka kaulus, tie pieliks tiem zīmi, līdz racēji tos apraks Goga pulka ielejā.
16. Tur būs arī pilsēta, kuru sauks – Hamona. Tā viņi šķīstīs zemi.
17. Cilvēka dēls, saka Kungs Dievs, saki putniem, visiem spārnaiņiem un visiem lauka zvēriem: salasieties, nāciet, pulcējieties ap manu upuri, ko es jums upurēju, ap lielo upuri Israēla kalnos – ēdiet gaļu un dzeriet asinis!
18. Ēdiet stiprinieku miesas un dzeriet zemes valdnieku asinis – it kā tie būtu auni vai jēri, teļi vai vērši, kas Bāšānā baroti!
19. Ēdiet treknu, līdz esat sāti, dzeriet asinis, līdz esat skurbi no mana upura, ko jums upurēju!
Israēls atgriezīsies savā zemē20. Pie mana galda jūs atēdīsieties gan zirgus, gan jātniekus, stipriniekus un karotājus, saka Kungs Dievs.
21. Es rādīšu tautām savu godību – visas tautas redzēs, ka es pildu, ko esmu nolēmis, ka es esmu tiem pielicis roku!
22. Tad Israēla nams zinās, ka es esmu Kungs, viņu Dievs, – no šī laika un turpmāk!
23. Tautas zinās, ka Israēla namu aizveda trimdā noziegumu dēļ, jo tie bija man neuzticīgi, tādēļ es no tiem novērsos un atdevu tos viņu pretiniekiem, un tie visi krita no zobena.
24. Es tiem atdarīju par viņu nešķīstību un grēkiem, es no tiem novērsos!
25. Tā saka Kungs Dievs: tagad es vedu atpakaļ Jēkaba gūstekņus, es esmu žēlsirdīgs Israēla namam, es esmu iededzies par savu svēto vārdu!
26. Tie aizmirsīs savu negodu un neuzticību, ar ko grēkojuši pret mani, un atkal dzīvos drošībā savā zemē, nekas tos nebiedēs!
27. Kad es tos būšu atvedis no tautām, sapulcinājis no ienaidnieku valstīm, es viņos apliecināšu savu svētumu, daudzām tautām redzot.
28. Tad tie zinās, ka es esmu Kungs, viņu Dievs. Es tos aizvedu trimdā pie tautām, un es tos savākšu atpakaļ viņu zemē – nevienu no tiem es tur vairs neatstāšu!
29. Es no tiem vairs nenovērsīšos, kad būšu izlējis savu Garu pār Israēla namu!” saka Kungs Dievs.