Ecehiēls 42 LTV1965

1. Tad viņš izveda mani ārā un proti—iekšējā pagalmā un tad virzienā uz ziemeļiem un pieveda mani pie abām sīko istabu ēkām, kas atradās pretī noro-bežotam laukumam un pretī pakaļējai ēkai virzienā uz ziemeļiem, —viena vienā, otra otrā pusē.

2. To garums bija simts olekšu, un platums piecdesmit olekšu.

3. Pretī tām divdesmit olektīm, kas biia iekšējam pagalmam, un pretī tam akmeņu segumam jeb klonam, kas bija ārēiam pagalmam, gāja divas stabu ailes trijos stāvos.

4. Sīko telpu priekšpusē bija desmit olekšu plata un simts olekšu gajra eja; no šīs ejas durvis bija virzienā uz ziemeļiem.

5. Augšējās sīkās istabas bija Šaurākas nekā apakšējās un vidējās, jo stabu ailes sašaurināja telpu.

6. Sīkajām telpām arī bija trīs stāvi, bet tām nebija stabu līdzīgi stabiem ārējā pagalmā; tāpēc bija sašaurināta apakšējo un vidējo istabu telpa.

7. Tur bija gan vēl mūris, kas gar ārējo pusi gāja istabu ēkai līdzās uz ārējo pagalmu; tā gājums bija piecdesmit olekšu.

8. Istabu gapums, cik tālu tās izgāja uz ārējo pagalmu, bija piecdesmit olekšu, bet to kopējais gaj-ums, kas bija vērsts pret dievnamu, bija simts olekšu.

9. Zem istabām bija ieeja no rītu puses, nākot no ārējā pagalma,

10. Kur sākās ārējā pagalma mūris. Uz dienvidiem ierobežotā laukuma priekšā un pie pakaļējās ēkas arī bija istabas un to priekšā

11. Eja (celiņš); istabas bija tādas pašas kā ziemeļpusē, tikpat garas un platas, un to ieeja un iekārta bija tāda pati;

12. Tādas pašas bija arī ieejas istabās, kas atradās pret dienvidiem: ieeja ceļa sākumā, kuj-š veda uz ārējo pagalmu pret austrumiem, pa kurieni varēja ienākt.

13. Tad viņš man sacīja: „Istabas ziemeļpusē un istabas dienvidpusē, kas atrodas ierobežotā laukuma priekšā, ir svētas istabas, kur priesteji, kas drīkst tuvoties tam Kungam, ēd svētītās upuja dāvanas; tur tiem jānoliek svētītās dāvanas, tiklab ēdamais upuris, grēku upuris un nozieguma upuris, jo tā vieta ir svēta.

14. Kad priesteji te ienāk, —viņi ne-drīkst iziet no svētnīcas tieši ārējā pagalmā—jtiem jānoliek vispirms savas drēbes, kujrās tie kalpojuši, jo tās ir svētas. Tiem jāuzvelk citas drēbes, un tikai tad viņi var iziet tautai paredzētās telpās.“

15. Un kad viņš bija pabeidzis mērīt nama iekšpusi, viņš mani veda virzienā uz vārtiem, kuju priekšpuse bija vērsta pret rītu pusi, un viņš izmērīja visu apjomu.

16. Viņš izmērīja mūpa ritu pusi ar mērkoku: pieci simti mēru pavisam.

17. Tad viņš pagriezās uz ziemeļiem un izmērīja mūra ziemeļu pusi: pieci simti mēru pavisam. Tad viņš apgāja apkārt

18. Un mērīja dienvidpusi: pieci simti mēru pavisam.

19. Tad viņš griezās uz vakaru pusi un mērīja: pieci simti mēru.

20. Viņš mērīja no visām četrām pusēm. Visam dievnama iecirknim jeb joslai bija visapkārt mūris, tam gājums pieci simti mēru un platums pieci simti mēru, lai atšķirtu svēto telpu jeb joslu no nesvētās.