Ecehiēls 44 LTV1965
1. Pēc tam viņš veda mani atpakaļ pie dievnama ārējiem vārtiem rītu pusē, bet tie bija aizslēgti.
2. Tad tas Kungs man sacīja: „Šiem vārtiem jāpaliek aizslēgtiem, tos nebūs atvērt, neviens pa tiem lai neiet, tāpēc ka tas Kungs, Israēla Dievs, iegāja pa tiem, tāpēc tiem jāpaliek aizslēgtiem.
3. Tikai valdniekam (un tieši tāpēc, ka viņš ir valdnieks) ir atļauts tur apsēsties un maizi ēst tā Kunga priekšā; pa vārtu priekštelpu tam būs ieiet un pa to pašu ceļu iziet.“
4. Tad viņš veda mani pie ziemeļu vārtiem dievnama priekšpusē. Un kad es paskatījos, es redzēju: tā Kunga godība pildīja dievnamu. Tad es nokritu uz sava vaiga,
5. Un tas Kungs man sacīja: „Cilvēka bērns, ievēro labi un uzklausies uzmanīgi visu, ko Es tev tagad teikšu par visiem spēkā esošiem dievnama noteikumiem un likumiem. Ņem vispirms vērā, kā jāieiet dievnamā pa visām izejām no tā un ievēro pašas šīs izejas.
6. Saki Israēla namam, šai pretestības pilnai ciltij: Tā saka Dievs tas Kungs: „Lai nu reiz pietiktu jūsu nelietību, Israēla nams!
7. Jūs ļāvāt ienākt svešiniekiem, kas neapgraizīti sirdī un miesās, manā svētnīcā, un tie ar savu klātbūtni aptrai-pīja mana nama svētumu, kad jūs Man upurējāt manu maizi, taukus un asinis un tā lauzāt derību ar Mani bez visām pārējām jūsu nelietībām.
8. Jūs nepildījāt paši savu svēto kalpošanu, bet saucāt citus, šos svešiniekus, savā vietā kalpot manā svētnīcā.
9. Tādēļ saka Dievs tas Kungs: Nevienam svešiniekam, kas neapgraizīts sirdī un miesās, nebūs ieiet manā svētnīcā, nevienam svešiniekam no tiem, kas dzīvo Israēla tautas vidū.
10. Toties Ievītiem, kas atkrituši no Manis, kad Israēls bija nomaldījies un pēc savas atkrišanas no Manis skrēja saviem elkiem pakaļ, tiem jānožēlo savi pārkāpumi.
11. Tiem būs kalpot manā svētnīcā kā sargiem dievnama vārtos un namu apkopt; tiem būs kaut tautas dedzināmos un kaujamos upurus un būs būt vienmēr savu tautas brāļu rīcībā, lai varētu tiem pakalpot.
12. Tāpēc ka tie viņiem kalpojuši elku priekšā un kļuvuši Israēla namam par iemeslu apgrēcībai, Es pacēlu pret tiem savu roku zvērestam,“ —saka Dievs tas Kungs, —„ka tiem būs izpirkt savu noziegumu.
13. Tiem nav atļauts Man tuvoties kā priesteriem, priesteru pienākumus pildot, un aizkart jebkādus manus svētumus, bet tiem būs nest savu kaunu un griezt par labu tās nelietības, ko tie darījuši.
14. Es tos iecelšu par kalpiem nama apkopšanai, lai tie veic visu, kas tur nama apkopšanā darāms.
15. Bet Ievītu priesteriem, Cadoka pēcnācējiem, kas uzticīgi veica kalpošanu manā svētnīcā, kad israēlieši nomaldījās un atkrita no Manis, tiem ir atļauts Man tuvoties un Man kalpot un stāvēt manā priekšā, Man pienest upurim taukus un asinis,“ —tā saka Dievs tas Kungs.
16. „Tiem būs iet manā svētnīcā un nostāties pie mana galda, lai Man kalpotu un uzturētu manu kārtību.
17. Bet kad tie ieies pa iekšējā pagalma vārtiem, tad tiem jāapvelk linu drēbes; nekas vilnains tiem nedrīkst būt mugurā, kad tie kalpo iekšpus iekšējā pagalma vārtiem un dievnamā.
18. Linu apsējai jābūt uz viņu galvas un linu biksēm ap viņu gurniem, tiem nebūs tērpties tādās drēbēs, kas dzen sviedrus.
19. Bet kad tie iziet pie tautas ārējā pagalmā, tad tiem jānovelk tās drēbes, kurās tie kalpojuši, un tās jānoliek diev-nama svētitās istabās un jāapvelk citas drēbes, lai tie nepiešķirtu tautai svētību ar savām drēbēm.
20. Tiem nebūs apcirpt savu galvu pliku nedz arī nēsāt garus matus, bet savas galvas matus nocirpt, kā parasts.
21. Vīnu priesteriem nebūs dzert, kad tiem jāiet iekšējā pagalmā.
22. Tiem nebūs precēt atraitni vai šķirtu sievu, bet tikai jaunavu no Israēla cilts. Bet priestera atstātu atraitni tie drīkst precēt.
23. Tiem būs mācīt manu tautu atšķirt svētu no nesvēta un rādīt, kāda starpība ir starp nešķīstu un šķīstu.
24. Tiesas lietās tiem būs tiesu turēt; pēc maniem noteikumiem tiem būs tiesāt un turēt manus baušļus un likumus visos manos svētkos un svētīt manu svēto dienu.
25. Mironi tiem nebūs aizkart, lai netaptu nešķīsti; ir tikai atļauts aizkart mirušu tēvu vai māti, dēlu vai meitu, brāli vai neprecētu māsu un kļūt nešķī-stam.
26. Un kad viņš atkal šķīstījies, viņam pie pavadītā laika vēl jāpieliek septiņas dienas.
27. Un tai dienā, kad tam jāiet iekšējā pagalmā, lai pēc tam kalpotu svētnīcā, tam būs nest grēku upuri,“ —tā saka Dievs tas Kungs.
28. Nekāds mantots īpašums lai viņiem nepieder: Es esmu viņu mantotais īpašums; arī nekādu zemes īpašumu jums nebūs Israēlā viņiem piešķirt: Es esmu viņu īpašums.
29. Viņi ir tie, kam būs apēst ēdamos upurus, grēku un noziegumu upurus, un viss tas, kas atzīstams par kāda izraidāmā īpašumu un kas atrodas Israēlā, piederēs viņiem.
30. Un visu jūsu augļu pirmaji un visi jūsu cilājamie upuri, ko jūs nesat, lai pieder priesteriem; arī no labākajām jūsu smalko (skrotēto) miltu šķirnēm kādu daudzumu jums būs dot priesteriem, lai svētība mīt jūsu namos.
31. Kritušu vai saplosītu lopu vai putnu gaļu priesteriem nebūs ēst.