Ecehiēls 46 LG8

1. Tā saka Tas Kungs Dievs: iekšēja pagalma vārti, kas pret rītiem, lai sešās darba dienās ir aizslēgti, bet sabatā lai tie top atvērti, un jauna mēneša dienā lai tie top atvērti.

2. Un valdniekam būs ieiet pa vārtu priekšnamu no ārienes, un nostāties pie vārtu stenderes, un priesteriem būs upurēt viņa dedzināmo upuri un viņa pateicības upurus, un viņam pašam būs pielūgt pie vārtu sliekšņa, un tad iziet, bet vārtiem nebūs tapt aizslēgtiem līdz vakaram.

3. Un zemes ļaudīm būs pielūgt pie to pašu vārtu durvīm sabatos un jaunos mēnešos Tā Kunga priekšā.

4. Un dedzināmais upuris, ko valdnieks lai upurē Tam Kungam sabatā, lai ir seši jēri, kas bez vainas, un viens auns, kas bez vainas.

5. Un ēdamais upuris lai ir viena ēfa pie auna, bet pie jēriem lai ir ēdamais upuris, cik viņa roka dod, un eļļas viens ins pie ēfas.

6. Bet jauna mēneša dienā: viens jauns vērsis, kas bez vainas, un seši jēri un viens auns, - tiem būs bez vainas būt.

7. Un viņam par ēdamo upuri būs pienest vienu ēfu pie vērša un vienu ēfu pie auna, bet pie tiem jēriem, cik viņa roka spēs, un viens ins eļļas pie ēfas.

8. Un kad valdnieks ieiet, tad viņam pa priekšnama vārtiem būs ieiet un pa to pašu ceļu atkal iziet.

9. Bet kad zemes ļaudis Tā Kunga priekšā nāk augstos svētkos, tad tiem, kas pa Ziemeļa vārtiem ieiet pielūgt, pa Dienvidu vārtiem atkal būs iziet, un kas ieiet pa Dienvidu vārtiem, tiem atkal būs iziet pa Ziemeļa vārtiem; tiem nebūs atkal iet pa vārtiem, pa kuriem tie iegājuši, bet tiem būs taisni projām iziet.

10. Un valdniekam būs līdz ar viņiem ieiet, un kad tie iziet, tiem kopā būs iziet.

11. Bet svētkos un augstos svētku laikos lai ēdamais upuris ir viena ēfa pie vērša un viena ēfa pie auna, bet pie jēriem, cik viņa roka dod, un viens hins eļļas pie ēfas,

12. Un kad valdnieks labprātīgi upurē Tam Kungam dedzināmo upuri vai pateicības upuri no laba prāta, tad viņam būs atdarīt vārtus, kas ir pret rīta pusi, un viņam savu dedzināmo upuri un savus pateicības upurus nesot būs darīt, kā viņš sabatā darījis, un kad viņš atkal iziet, būs vārtus aizslēgt, kad viņš būs izgājis.

13. Un gadu vecu jēru, kas bez vainas, tev ikdienas Tam Kungam būs upurēt par dedzināmo upuri; ik rītu tev to būs pienest.

14. Un par ēdamu upuri pie tā tev ik rītu būs nest sesto tiesu ēfas un eļļu trešo tiesu hina, kviešu miltus ar to aptraipīt par ēdamu upuri Tam Kungam, tas ir mūžīgs likums, kam nebūs mitēties.

15. Un jēru un ēdamo upuri un eļļu ik rītu būs upurēt par nemitējamu dedzināmo upuri.

16. Tā saka Tas Kungs Dievs: kad valdnieks kādam no saviem dēliem dod dāvanu, tā ir viņa mantība, tā lai pieder viņa dēliem; tas ir viņu īpašums par mantību.

17. Bet kad viņš no savas mantības kādam no saviem kalpiem dos dāvanu, tam to būs turēt līdz vaļas gadam, tad valdniekam to atkal būs atdabūt, tik viņa dēliem var tikt viņa mantība.

18. Valdniekam arī nekā nebūs ņemt no ļaužu mantības, tiem nebūs laupīt viņu tiesu. Lai viņš no sava paša padoma atstāj mantību saviem dēliem, ka mani ļaudis netop izdzīti, neviens no savas mantības.

19. Un viņš mani ieveda pa durvīm, kas bija sānis vārtiem, priesteru svētās telpās, kas pret ziemeļa pusi, un redzi, galā bija viena vieta pret vakara pusi.

20. Un viņš uz mani sacīja: šī ir vieta, kur priesteriem būs vārīt nozieguma un grēka upuri, un kur tiem būs cept ēdamo upuri, lai tie to neiznes ārējā pagalmā, ļaudis svētīt.

21. Tad viņš mani izveda ārējā pagalmā un mani veda apkārt pa četriem pagalma stūriem.

22. Un redzi, ikkatra pagalma stūrī bija atkal pagalms, četros pagalma stūros bija atšķirti pagalmi, četrdesmit olektis garumā un trīsdesmit platumā, un visām četrām stūru vietām bija vienāds mērs.

23. Un mūris bija visapkārt ap visām četrām un apakšā pie mūriem bija taisīti ugunskuri visapkārt.

24. Un viņš uz mani sacīja: šie ir tā nama ugunskuri, kur tā nama sulaiņiem būs vārīt ļaužu upurus.