Ecehiēls 47 LG8
1. Un viņš mani veda atpakaļ pie nama durvīm, un redzi, tur ūdens iztecēja apakš nama sliekšņa pret rītiem, jo nama priekšgals bija pret rītiem, un ūdens notecēja no apakšas no nama labās puses, sānis altārim pret dienvidu.
2. Un viņš mani izveda pa Ziemeļa vārtiem, un mani apveda apkārt pa āra ceļu pie ārējiem vārtiem, kas pret rītiem, un redzi, ūdens iztecēja no labās puses.
3. Kad nu tas vīrs izgāja pret rītiem, tad mēra aukla bija viņa rokā, un viņš mēroja tūkstoš olektis, un lika man brist pār ūdeni, un ūdens man sniedzās līdz krimšļiem.
4. Atkal viņš mēroja tūkstoš olektis un lika man brist pār ūdeni, un ūdens man sniedzās līdz ceļiem, un viņš mēroja vēl tūkstoš olektis, un lika man pārbrist, un ūdens man sniedzās līdz gurniem.
5. Atkal viņš mēroja tūkstoš olektis, tad bija upe, ko es nevarēju izbrist, jo ūdens bija dziļš, ūdens, kur bija jāpeld, upe, kur nevarēja iet cauri.
6. Un viņš uz mani sacīja: vai tu to esi redzējis, cilvēka bērns? Tad viņš mani veda atkal atpakaļ upes malā.
7. Kad es nu nācu atpakaļ, redzi, tad upes malā bija ļoti daudz koku, šinī un viņā pusē.
8. Un viņš uz mani sacīja; šis ūdens iztek pret rīta pusi un notek klajumā, pēc tas nāk jūrā, un no jūras iztecējis, tas ūdens taps veselīgs.
9. Un notiek, ka ikviena dzīva dvaša, kas kustās visur, kur vien no divām upēm nāk, dzīvos, un tur būs ļoti daudz zivju, tāpēc ka šis ūdens turp nāks, un tie taps veseli; un viss dzīvos, kur šī upe tiks.
10. Un zvejnieki pie tās stāvēs no Enģediem līdz EnEģlaīm, tur būs vietas, kur tīklus izmetīs. Viņu zivis būs pēc savas kārtas, kā lielās zivis jūrā, ļoti daudz.
11. Bet viņas dumbrāji un viņas dīķi netaps veselīgi; tie būs priekš sāls.
12. Un pie upes viņas malas abās pusēs augs visādi augļu koki, kam lapas nesavītīs un augļi nemitēsies, un ikmēnešus tie nesīs jaunus augļus. Jo viņas ūdens iztek no svētās vietas, un viņas augļi būs par barību un viņas lapas par dziedināšanu.
13. Tā saka Tas Kungs Dievs: šī lai ir robeža, pēc kuras jums zemi būs ņemt par mantību pēc divpadsmit Israēla ciltīm: Jāzepam pienākas divas daļas.
14. Un jums to būs iemantot, vienam kā otram; par to es savu roku esmu pacēlis, to dot jūsu tēviem; un šī zeme jums piekritīs par mantību.
15. Šī nu ir tās zemes robeža: pret ziemeli no lielās jūras pār Hetlonu, kamēr nāk uz Cedadu,
16. Hamata, Berota, Zibraīma, kas ir starp Damaskus robežu un Hamatas robežu, HacarHatikons, kas ir pie Haurana robežas.
17. Tā būs tā robeža no jūras līdz HacarEnonam, Damaskus robežai; un tālāk pret ziemeli ir Hamatas robeža, un šī būs tā ziemeļa mala.
18. Un tā rītu mala starp Hauranu un Damasku un starp Gileādu un Israēla zemi jums būs Jordāne; no tās robežas līdz rītu jūrai jums būs mērot. Un šī ir tā rītu mala.
19. Un dienvidu mala pret dienvidiem lai ir no Tamāras līdz Meribas (strīda) ūdeņiem Kādešā, un tad gar upi līdz lielai jūrai. Un šī būs dienvidu mala pret dienvidiem.
20. Un vakaru mala lai ir lielā jūra no tās robežas, līdz kamēr iet uz Hamatu. Šī būs tā vakaru mala.
21. Un jums šo zemi savā starpā būs izdalīt pēc Israēla ciltīm.
22. Un jums to būs izdalīt par mantību sev un arī svešiniekiem, kas jūsu starpā dzīvo un bērnus dzemdinājuši jūsu vidū, un tie lai jums ir kā tas, kas no Israēla bērniem dzimis!
23. Tiem būs līdz ar jums mantot Israēla cilšu vidū, un ciltī, pie kuras svešinieks dzīvo, tur jums viņam būs dot daļu, saka Tas Kungs Dievs.