Ecehiēls 47 NLB
1. Tad viņš mani aizveda atpakaļ pie tempļa durvīm: redzi, no tempļa sliekšņa apakšas tek ūdens! – tas ir tempļa austrumu pusē, jo tempļa priekšpuse ir pret austrumiem. Ūdens tek lejup gar tempļa dienvidu sienu, dienvidos no altāra.
2. Viņš izveda mani ārā pa Ziemeļu vārtiem un pa ārpusi veda pie ārējiem vārtiem, kas austrumos. Un redzi – ūdens rasoja no dienvidu puses!
3. Vīrs ar mērauklu rokā gāja uz austrumu pusi, nomērīja tūkstoš olekšu un lika man brist cauri – ūdens man bija līdz potītēm.
4. Viņš atkal nomērīja tūkstoti un lika man brist cauri – ūdens man bija līdz ceļiem. Vēlreiz viņš nomērīja tūkstoti un lika man brist cauri – ūdens man bija līdz gurniem.
5. Atkal viņš nomērīja tūkstoti – nu tā ir upe! Es tai nevarēju pārbrist, un ūdens vēl ceļas – tā ir upe, kur jāpeld, tai nevar pārbrist!
6. Viņš man sacīja: “Cilvēka dēls, redzēji!?” Tad viņš veda mani atpakaļ gar upes krastu.
7. Es nācu, un redzi – upes abos krastos milzum daudz koku!
8. Viņš man sacīja: “Šis ūdens plūst uz austrumu pusi, traucas lejup caur klajumu un ietek jūrā. Kad tas ieplūst jūrā, tad ūdeņi ir dziedināti!
9. Tad dzīvos visi, kas kust, kur vien šī upe tek, arī zivju būs ļoti daudz, jo, kur vien šis ūdens plūdīs, visi būs dziedināti! Visur, kur upe plūdīs, būs dzīvība!
10. Zvejnieki pie tās stāvēs no Ēn-Gedī līdz Ēn-Eglaimai – tur būs, kur tīklus mest. Tur zivju būs tik daudz kā Lielajā jūrā!
11. Tik dīķi un dumbrāji netiks dziedināti, lai būtu, kur ņemt sāli.
12. Upes abos krastos augs dažādi augļu koki – lapas tiem nevītīs, tiem netrūks augļu, ik mēnesi tie dos jaunu ražu, jo tie veldzēsies no svētvietas! To augļi būs ēšanai un lapas dziedināšanai!”
13. Tā saka Kungs Dievs: “Šīs ir robežas, kā jums dalīt zemi īpašumā starp divpadsmit Israēla ciltīm – Jāzepam divas daļas! –
14. tā jums jāsadala vienādās daļās, es paceltu roku zvērēju par to, ka došu to jūsu tēviem. Šī zeme jums piešķirta mantojumā.
15. Šādas ir zemes robežas: ziemeļu pusē no Lielās jūras caur Hetlonu virzienā uz Cedādu,
16. Hamātu, Bērotu, Sibraimu, kas starp Damasku un Hamātu, un līdz Hācer-Tīkonai, kas blakus Haurānai.
17. Tad robeža iet no jūras uz Hacar-Ēnānu gar Damaskas robežu un ziemeļos gar Hamātas ziemeļu pusi. Tā ir ziemeļu robeža.
18. Austrumu robeža sniedzas starp Haurānu un Damasku, Gileādu un Israēla zemi gar Jardānu uz Austrumu jūru līdz Tamārai. Tā ir austrumu robeža.
19. Dienvidu robeža ir no Tamāras līdz Kādēšas Merībai un tad gar ieleju līdz Lielajai jūrai. Tā ir dienvidu robeža.
20. Rietumu pusē robeža ir Lielā jūra, līdz ieejai Hamātā. Tā ir rietumu puse.
21. Sadaliet šo zemi Israēla ciltīm.
22. Piešķiriet to mantojumā gan sev, gan svešiniekiem, kas dzīvo pie jums un dzemdējuši bērnus, lai tie jums ir kā Israēla dēli – piešķiriet tiem mantojumu pie Israēla ciltīm!
23. Pie kuras cilts svešinieks dzīvo, tur dodiet tam mantojumu,” saka Kungs Dievs.