Ecehiēls 7 LTV1965
1. Vēl tālāk es sajutu savā garā tā Kunga vārdu, kas man sacīja:
2. „Cilvēka bērns, tā saka Dievs tas Kungs Israēla zemei: Gals tuvojas, beigas mācas virsū no visām četrām zemes pusēm.
3. Tagad tevi apņem tavs gals: Es vērsīšu savas dusmas pret tevi un tiesāšu tevi pēc visas tavas rīcības un atmaksāšu tev par visām tavām nelietībām.
4. Mana acs nenoraudzisies uz tevi žēlsirdības pilna, un Es tevi nesaudzēšu, bet Es likšu tev sajust nožēlu par visiem taviem ļauniem darbiem. Tavu nelietību sekas parādīsies tavā vidū stipri jūtamā veidā, lai jūs atzīstat, ka Es esmu tas Kungs.“
5. Tā saka Dievs tas Kungs: „Nelaime nelaimes galā! Redzi, tā nāk!
6. Gals tuvojas, gals nāk; tas virzās arvienu spēcīgāki tev klāt, tas ir jau tuvu!
7. Tavs baigais liktenis nāk pār tevi, tu zemes iedzīvotāju kopums! Nāk laiks, nāk diena, tā ir kaļra trokšņa un ne prieka diena kalnos.
8. Es drīz izliešu savas dusmas pār tevi un piepildīšu savas dusmības mēru, lai tā veldzējas tevī: Es tiesāšu tevi pēc visiem taviem darbiem, Es atmaksāšu tev par visām tavām nelietībām un likšu tās tev no sirds nožēlot.
9. Mana acs tevi nesaudzēs, un Es nebūšu žēlīgs pret tevi. Es tev atmaksāšu pēc visiem taviem darbiem, tavu nelietību sekas parādīsies tavā vidū stipri jūtamā veidā, lai jūs atzīstat, ka Es, tas Kungs, jūs sodu.
10. Redzi, tā diena nāk, tā ir klāt, nelaime ir izvērtusies plašumā; rīkste ir izaugusi, pārgalvība stāv pilnos ziedos.
11. Vārmācība ir kļuvusi par bezdievības rīksti. Tomēr nekā no tiem nepaliks, no viņu godības, bagatības un greznības.
12. Laiks nāk, diena, ir jau tuvu. Pircējs lai nepriecājas, pārdevējs lai neskumst, jo bardzība iet pāri par visu viņu kopu ar tās ārējo lepnību un greznību.
13. Jo pārdeveis neatdabūs pārdoto, lai vai cik ilgi viņš dzīvotu: mana bardzības kvēle pret viņu lepnību un greznību nemitēsies. Neviens, kas dzīvo sava vainīguma apziņā, neturēs savu dzīvību droši savās rokās.
14. Pūtiet tauri un sakārtojiet visu, kaut arī nav neviena, kas ietu karā, jo manu dusmu kvēle iet pāri par visu viņu kopas lepnību un iedomību.
15. Ārā plosās zobens un iekšā mēris un bads. Kas ir uz lauka, tas kritīs no zobena, un kas ir pilsētā, to aprīs bads un mēris.
16. Un ja daži bēgļi no viņiem izglābsies, tie slēpsies kalnos un guģos kā baloži aizās ikviens savu noziegumu apziņas dēļ.
17. Rokas visiem nolaidīsies, un ceļi visiem ļodzīsies.
18. Tie apvilks maisu, visi viņu locekļi drebēs bailēs, viņu sejas nosarks kaunā, un viņu galvas būs plikas.
19. Savu sudrabu tie metīs uz ielas, viņu zelts tiem būs kā mēsli, jo viņu sudrabs un zelts tos nevar izglābt tā Kunga dusmības dienā. Ar to tie neremdēs savu izsalkumu un nepiepildīs savu vēderu, jo zelts tiem bijis par apgrēcības iemeslu.
20. No tā darinātās dārgās rotas lietas ir tikai veicinājušas lepnību un uzpūtību, un tie darināja no tā savus nejēdzīgos dievekļus, savus riebīgos elka tēlus. Tādēļ Es viņiem zeltu padarīšu vērtībā līdzīgu mēsliem,
21. Es to nodošu svešiem par laupījumu un vislielākajiem pasaules bezdievjiem izputināšanai, lai tie to liek negodā.
22. Un Es novērsīšu savu vaigu no tiem, lai viņi padara nešķīstu manu dārgumu, manu namu Ciānā; postītāji un laupītāji iebruks tajā un liks to negodā.
23. Lai darina važas, jo zeme ir asinsgrēku un pilsēta ir varas darbu pilna.
24. Es atsaukšu niknākās no pagānu tautām, tās ieņems viņu namus; vareno lepnībai un augstprātībai Es darīšu galu, viņu svētnīcas kļūs padarītas nešķīstas.
25. Posts un bailes ir klāt! Tie meklēs palīga, meklēs glābiņa, bet velti.
26. Nelaime nelaimes galā, un bēdu vēsts pienāk pēc bēdu vēsts. Tad viņi prasīs, lai pravieši viņiem atklāj nākotni. Bet priesteriem pietrūks bauslības pamācības, un vecajiem nebūs laba padoma.
27. Ķēniņu nomāks skumjas un dižciltīgos bailes, zemes tautai rokas nolaidīsies izbailēs. Es izturēšos pret viņiem tā, kā viņiem pienākas pēc viņu vispārējās kopējās rīcības, un Es tiesāšu viņus pēc viņu nopelna un pēc viņu pašu tiesību noteikumiem. Tad tie atzīs, ka Es esmu tas Kungs.“