Ecehiēls 8 LTV1965
1. Notika pēc tam sestā gada sestā mēneša piektajā dienā, kad es sēdēju savā namā un Jūdas vecāji bija pie manis, ka tā Kunga roka krita uz mani.
2. Es pēkšņi redzēju tēlu, kam bija cilvēka izskats. No saviem gurniem uz leju tas bija kā uguns un no saviem gurniem uz augšu kā spilgtas debess gaismas atspīdums, kā gluda mirdzoša metalla spožums.
3. Tad viņš izstiepa it kā roku un satvēra mani pie manas galvas matiem. Dieva spēks pacēla mani starp zemi un debesīm un aiznesa mani aizrautības stāvoklī uz Jeruzālemi pie iekšējā pagalma vārtiem uz ziemeļu pusi, kur stāvēja tas elka tēls, kas to Kungu kaitināja un sāpināja.
4. Un redzi, tur manā priekšā atklājās godība, kā es to jau biju redzējis ielejā.
5. Un Viņš man sacīja: „Cilvēka bērns, pacel savas acis uz ziemeļu pusi!“ Un kad es pacēlu savas acis uz ziemeļu pusi, es redzēju minēto elka tēlu stāvam uz ziemeļiem no altāra vārtiem pie ieejas.
6. Un Viņš man sacīja: „Cilvēka bērns, vai tu redzi, ko tie dara? Tā ir nelietība, ko Israēla nams dara, lai Mani aizdzītu projām no manas svētās vietas. Bet tu redzēsi tālāk vēl lielākas nelietības.“
7. Tad Viņš mani veda pie ieejas pagalmā, un, kad es apskatījos visapkārt, es tur ievēroju sienā caurumu.
8. Un Viņš sacīja: „Cilvēka bērns, izspraucies caur šo sienu!“ Un kad es izspraucos, es ieraudzīju tur durvis.
9. Tad Viņš man sacīja: „Ej iekšā un apskaties tās šausmīgās nelietības, ko tie šeit dara.“
10. Kad es iegāju, es redzēju tur dažādu šausmīgu rāpuļu un četrkājainu dzīvnieku un arī dažādu Israēla nama elku attēlus, kas visapkārt bija uzzīmēti uz sienas.
11. To priekšā stāvēja septiņdesmit viru no Israēla nama vecājiem, viņu starpā Jaāsanja, Safana dēls. Katram bija rokā kvēpināmais trauks, smaržīgu kvēpināmo zāļu dūmu mākonis pacēlās uz augšu.
12. Tad Viņš man sacīja: „Vai tu redzēji, cilvēka bērns, ko Israēla nama vecāji šeit dara tumsā, ikviens savā elka telpā? Jo tie saka: Tas Kungs mūs neredz, tas Kungs ir atstājis šo zemi.“
13. Tad Viņš vēl man sacīja: „Tu redzēsi vēl lielākas nelietības, ko tie dara.“
14. Tad Viņš mani veda pie tā Kunga nama ziemeļu vārtiem. Tur sēdēja sievas, kas apraudāja Tammusu.
15. Un Viņš man sacīja: „Vai tu to redzi, cilvēka bērns? Bet tu redzēsi vēl lielākas nelietības nekā šo.“
16. Tad Viņš veda mani tā Kunga nama iekšējā pagalmā. Tur es redzēju, pie ieejas starp priekšnamu un altāri stāvēja kādi divdesmit pieci vīri; tie, pagriezuši muguru pret Dieva namu un vaigu pret rītiem, pielūdza sauli.
17. Un Viņš man sacīja: „Vai tu to redzi, cilvēka bērns? Vai tad Jūdas namam nepietiek šo nelietību, ko tie dara, ka tie vēl pilda visu zemi ar varas darbiem un vienmēr Manī rada dusmas? Un nu skaties: viņi tur zaļus zarus sev pie deguna.
18. Tādēļ Es celšos pret tiem ar bardzību, mana acs tos neuzlūkos ar līdzcietību, un Es tos nesaudzēšu. Un kaut tie ar stipru balsi kliegtu Man ausīs, Es tos tomēr neuzklausīšu.“