Ecehiēls 8 NLB
1. Bija sestā gada sestā mēneša piektā diena. Es sēdēju savā namā, Jūdas vecajie sēdēja man pretī, un te pēkšņi man pieskaras Kunga Dieva roka,
2. es skatījos, un redzi – kāds pēc izskata kā cilvēks, lejpus gurniem kā uguns, bet augšpus spožs kā varš!
3. Viņš izstiepa gluži kā roku, aizskāra manas cirtas, un gars mani cēla starp debesīm un zemi un dievišķā redzējumā aiznesa mani uz Jeruzālemi pie iekšpagalma vārtu ailas, kas atrodas pret ziemeļiem, kur stāv nīstamais elks, kas aizkaitina!
4. Un, redzi, tur Israēla Dieva godība! Tā līdzīga tai, ko es redzēju ielejā.
5. Viņš man sacīja: “Cilvēka dēls, raugies uz ziemeļiem!” Es paskatījos uz ziemeļiem, un redzi – ziemeļos pie altāra vārtiem, pie pašas ieejas, šis nīstamais elks!
6. Viņš man sacīja: “Cilvēka dēls, vai tu redzi, ko tie dara?! Kādas milzu preteklības šeit dara Israēla nams, lai mani attālinātu no manas svētvietas!? Bet tu redzēsi vēl lielākas preteklības!”
7. Viņš pieveda mani pie pagalma vārtiem, un es skatījos, un redzi – mūrī caurums!
8. Viņš man sacīja: “Cilvēka dēls, spraucies mūrī!” Es spraucos, un, redzi, ieeja!
9. Viņš man sacīja: “Ej un raugies, kādas ļaunas preteklības viņi šeit dara!”
10. Es gāju un skatījos, un redzi – visapkārt mūrī iegrebti visādu rāpuļu un nešķīstu dzīvnieku veidoli un visi Israēla nama elki!
11. Septiņdesmit vīru no Israēla nama vecajiem un Jaazanju, Šāfāna dēls, nostājās ar tiem pašā priekšā – katram rokā kvēpināmais, un augšup ceļas kvēpināmo dūmu mākonis.
12. Viņš man sacīja: “Vai redzi, cilvēka dēls, ko Israēla nama vecajie dara tumsā, ikviens savā elku telpā? Tie saka: Kungs mūs neredz, Kungs ir pametis zemi!”
13. Viņš man sacīja: “Tu redzēsi vēl lielākas preteklības, ko tie dara!”
14. Viņš aiznesa mani pie Kunga nama vārtu ailas, kas pret ziemeļiem, un, redzi, tur sēž sievas un apraud Tammūzu!
15. Viņš man sacīja: “Vai redzēji, cilvēka dēls?! Tu redzēsi vēl lielākas preteklības nekā šīs!”
16. Viņš mani aiznesa pie Kunga nama iekšpagalma, un, redzi, pie ieejas Kunga templī starp lieveni un altāri kādi divdesmit pieci vīri pagriezuši muguras Kunga templim un pievērsušies austrumiem! Tie zemojās saulei austrumos!
17. Viņš man sacīja: “Vai redzēji, cilvēka dēls?! Vai tad šīs preteklības, ko te dara Jūdas nams, ir kāds nieks – tie piepilda zemi ar vardarbību un steidz mani sadusmot! Redzi, tie ceļ zaru pie nāsīm!
18. Tad arī es būšu nežēlīgs savās dusmās un netaupīšu – kad tie mani stiprā balsī sauks, es neuzklausīšu!”