Ecehiēls 9 LG8

1. Un Viņš man dzirdot sauca ar stipru balsi un sacīja: lai nāk tuvu tie pilsētas piemeklētāji, un ikviens ar saviem kaujamiem ieročiem rokā.

2. Un redzi, seši vīri nāca no augšvārtu ceļa, kas pret ziemeli, ikviens savu kaujamo ieroci rokā. Bet viens vīrs bija viņu vidū, audeklī ģērbies, un rakstāmās lietas pie gurniem. Un tie nāca iekšā un nostājās vara altārim sānis.

3. Un Israēla Dieva godība aizcēlās no ķeruba, kur tas bija virs tā, uz nama sliekšņa, un sauca vīram, kas ģērbies audeklī, kam rakstāmās lietas bija pie gurniem.

4. Un Tas Kungs uz viņu sacīja: ej caur pilsētas vidu, caur Jeruzālemes vidu, un apzīmē ar zīmi pie pierēm ļaudis, kas nopūšas un vaid par visām šīm negantībām, kas viņu starpā top darītas.

5. Bet citiem Viņš, man dzirdot, sacīja: ejat pa pilsētu viņam pakaļ un kaujiet jūsu acs lai nežēlo, un nesaudzējiet.

6. Nokaujiet sirmgalvjus, jaunekļus un jaunietes un bērnus un sievas, kamēr jūs tos izdeldējat. Bet neaizskariet nevienu no tiem, pie kā tā zīme ir. Un iesāciet no manas svētās vietas. Un tie iesāka pie vecajiem, kas tā nama priekšā bija.

7. Un Viņš uz tiem sacīja: sagāniet namu un piepildiet pagalmus ar nokautiem; izejiet! Un tie izgāja un sita to pilsētu.

8. Un notikās, kad tie tos sita un es atliku, tad es kritu uz savu vaigu un brēcu un sacīju: ak Kungs, Dievs! Vai Tu visus atlikušos Israēlā gribi izdeldēt, izgāzdams Savu bardzību pār Jeruzālemi?

9. Tad Viņš uz mani sacīja: Israēla un Jūda nama noziegums ir liels, ļoti liels, un zeme ir ar asinīm piepildīta, un pilsēta ir netaisnības pilna; jo tie saka: Tas Kungs zemi atstājis, un Tas Kungs neredz.

10. Tad arī Mana acs nežēlos, un Es nesaudzēšu, Es metīšu viņu grēkus uz viņu galvu.

11. Un redzi, vīrs, kas ģērbies audeklī, kam rakstāmās lietas bija pie gurniem, atnesa vēsti atpakaļ un sacīja: es esmu darījis, kā Tu man pavēlējis.