Ezras 1 NLB

1. Persijas ķēniņa Kīra pirmajā valdīšanas gadā, lai piepildītos Jeremijas teiktais Kunga vārds, Kungs mudināja Persijas ķēniņa Kīra garu, un tas lika izziņot visā savā valstī šādu rīkojumu, rakstiski un mutiski:

2. “Tā saka Persijas ķēniņš Kīrs: Kungs, debesu Dievs, man ir devis visas zemes valstis, un viņš man pavēlēja uzcelt viņam namu Jeruzālemē, Jūdā.

3. Ikviens, kas jūsu vidū ir no viņa tautas, lai dodas uz Jeruzālemi Jūdā, viņa Dievs būs ar viņu – lai ceļ namu Kungam, Israēla Dievam. Viņš ir Dievs, kas mīt Jeruzālemē!

4. Visus atlikušos, no visām vietām, kur tie patlaban dzīvo, lai turienes iemītnieki atbalsta ar sudrabu, zeltu, mantu, lopiem un labprātīgajiem upuriem Dieva namam Jeruzālemē.”

5. Tad cēlās Jūdas un Benjāmina tēvu namu galvenie, priesteri un levīti, ikviens, kura garu Kungs mudināja iet un celt namu Kungam Jeruzālemē.

6. Kaimiņi tos atbalstīja ar sudraba traukiem, zeltu, mantu, lopiem un dārglietām; tas viss tika ziedots.

7. Ķēniņš Kīrs atnesa Kunga nama traukus, kurus Nebūkadnecars bija atvedis no Jeruzālemes un novietojis savu dievu namā.

8. Persijas ķēniņš Kīrs tos nodeva mantzinim Mitredātam, kurš tos atdeva Jūdas augstmanim Šēšbacaram.

9. To skaits bija šāds: trīsdesmit zelta bļodu, tūkstotis sudraba bļodu, divdesmit deviņi naži,

10. trīsdesmit zelta kausu, četri simti desmit sudraba kausu un tūkstotis citu trauku.

11. Kopā bija pieci tūkstoši četri simti zelta un sudraba trauku. Tos visus Šēšbacars veda līdzi, kad viņi no Bābeles gūsta devās uz Jeruzālemi.