Ezras 7 LTV1965
1. Un pēc šiem notikumiem Persijas ķēniņa Artakserksa valdīšanas laikā Ezra, Serajas dēls, kas bija Asarjas dēls, tas Chilkijas dēls,
2. Tas Saluma dēls, tas Cadoka dēls, tas Ahituba dēls,
3. Tas Amarjas dēls, tas Asarjas dēls, tas Merajota dēls,
4. Tas Zcrachjas dēls, tas Usija dēls, tas Bukija dēls,
5. Tas Abišuas dēls, tas Pinehasa dēls, tas Eleāzara dēls, tas augstā priestera Ārona dēls—,
6. Šis Ezra devās prom no Bābeles. Viņš bija izglītots rakstu mācītājs, mācīts Mozus bauslībā, ko tas Kungs, Israēla Dievs, bija devis, un tā kā tā Kunga viņa Dieva, roka bija pār viņu, tad ķēniņš deva viņam visu, ko viņš lūdza.
7. Tā ķēniņa Artakserksa septītajā gadā uz Jeruzālemi devās kopā ar viņu ari kādi no Israēla bērniem un kādi no priesteriem un Ievītiem, dziedātāji un vārtu sargi un tempļa kalpotāji.
8. Un viņš nonāca Jeruzālemē piektajā mēnesī ķēniņa septītajā valdīšanas gadā.
9. Tieši pirmā mēneša pirmajā dienā viņš bij nolicis aizceļošanu no Bābeles, un piektā mēneša pirmajā dienā viņš nonāca Jeruzālemē, jo pār viņu valdīja Dieva labā un žēlīgā roka.
10. Ezra bija nodevis savu sirdi, lai meklētu tā Kunga bauslību, lai izpildītu un lai mācītulsraēlā to, kas ir likums un tiesa.
11. Un šis ir vēstules noraksts, ko ķēniņš Artakserkss deva priesterim Ezram, rakstu mācītājam, kas bija izglītots tā Kunga bauslības lietās un tās likumos Israēla la labā:
12. „Artakserkss, ķēniņu ķēniņš, priesterim Ezram, rakstu mācītājam, kas ir debesu Dieva bauslības pazinējs. Un tagad—
13. Manis ir izdota pavēle, ka katrs no Israēla tautas, viņu priesteriem vai Ievītiem manā valstī, kas labprātīgi grib iet uz Jeruzālemi, lai iet tev līdzi,
14. Jo tu esi ķēniņa un viņa septiņu padomnieku sūtīts, lai izdarītu pārbaudi un aptauju par Jūdas zemi un Jeruzālemi saskaņā ar tava Dieva bauslību, kas ir tavā rokā,
15. Un arī lai aizvestu sudrabu un zeltu, ko ķēniņš un viņa padomnieki labprātīgi ir ziedojuši Israēla Dievam, kura mājoklis ir Jeruzālemē,
16. Tāpat ari visu sudrabu un zeltu, ko tu atradīsi visā Babilonijas zemē līdz ar tautas un priesteru brīvprātīgiem ziedojumiem, kas labprātīgi veltīti viņu Dieva namam Jeruzālemē.
17. Par šo naudu tev visā centībā jāpērk vērši, auni un jēri un viņu ēdamie upuri un viņu dzej-amie upuri, un viss tas tev jāziedo uz jūsu Dieva nama altāra Jeruzālemē.
18. Un tas, kas šķiet labs tev un taviem brāļiem, lai to darītu ar pārējo sudrabu un zeltu, tas jums jādara saskaņā ar jūsu Dieva gribu.
19. Un trauki, kas tev nodoti tava Dieva nama dievkalpojumiem, tev jāno-gādā Dieva priekšā Jeruzālemē.
20. Un visu pārējo, kas vien vajadzīgs tava Dieva namam, visādus izdevumus, kas tev gadīsies, tos tu liec segt no ķēniņa mantnīcas.
21. Un manis, ķēniņa Artakserksa, ir izdota pavēle visiem Aiz-Eifratas novada mantziņiem: visu, ko vien priesteris Ezra, rakstu mācītājs, izglītots debesu Dieva bauslībā, prasa no jums, to jums uz mata būs nodot—
22. Līdz pat simts talantiem sudraba un līdz simts koriem kviešu un līdz simts batiem vīna un līdz simts batiem eļļas un sāli neierobežotā daudzumā.
23. Un viss, kas saskaņā ar debesu Dieva pavēli nepieciešams, ir rūpīgi jā-piešķir debesu Dieva namam, lai Dieva dusmības tiesa neskar ķēniņa un viņa dēlu valsti.
24. Un jums lai ir zināms, ka nevienam nav tiesības uzlikt nodevas, nodokļus vai muitu nevienam no priesteriem, Ievītiem, dziedātājiem, durvju sargiem, tempļa kalpotājiem vai citiem šī Dieva nama kalpiem.
25. Un tu, Ezra, saskaņā ar sava Dieva gudrību, kas tavā rokā, iecel soģus un tiesnešus, lai viņi spriestu tiesu visiem ļaudīm Aiz-Eifratas novadā, proti visiem tiem, kas zina tava Dieva likumus; un tos, kas nezina, tos jums būs apmācīt.
26. Un katru, kas nepilda tava Dieva likumu un ķēniņa likumu, lai stingri soda vai nu ar nāvi, vai izraidīšanu, vai mantas atņemšanu, vai cietumu.“
27. „Slavēts lai ir tas Kungs, mūsu tēvu Dievs, kas ir licis ķēniņa sirdī tādu lietu kā šo, lai izdaiļotu tā Kunga namu Jeruzālemē,
28. Un kas man piešķīris iespēju atrast žēlastību un labvēlību ķēniņā un viņa padomniekos, kā arī visos augstākajos ķēniņa valsts darbiniekos, tā ka es, —jo tā Kunga, mana Dieva, roka bija sargādama pacelta pār mani—, guvu drosmi sapulcināt ap sevi Israēla ģimeņu vecākos, lai viņi kopā ar mani dotos atceļā uz Jeruzālemi.“