Logo
🔍

Galatiešiem 3 LG8

« Par Ābrahāma ticību, 5; par to apsolīto sēklu, 15; par to pamācītāju uz Kristu, 24.

1. Ak jūs neprātīgie Galatieši, kas jūs ir apmānījis, patiesībai nepaklausīt? Jūs, kam acu priekšā tika skaidri attēlots Jēzus Kristus, Tas krustā sistais.

2. To vien gribu no jums zināt, vai jūs Garu esat dabūjuši no bauslības darbiem, vai no ticības mācības?

3. Vai jūs esat tik neprātīgi, ka garā iesākuši, tagad miesā pabeidziet?

4. Vai jūs tik daudz velti esat cietuši? Ja tikai velti vien!

5. Tad nu (Viņš), kas jums Garu sniedz un iekš jums modina brīnuma spēkus, vai Viņš to dara no bauslības darbiem vai no ticības mācības?

6. Tā kā Ābrahāms Dievam ticējis, un tas viņam ir pielīdzināts par taisnību.

7. Tad saprotat, ka, kuri ir no ticības, tie ir Ābrahāma bērni.

8. Un raksti paredzēdami, ka Dievs caur ticību pagānus taisno, Ābrahāmam iepriekš sludinājis evaņģēliju: “Iekš tevis visas tautas taps svētītas.”

9. Tad nu kas ir no ticības, tie līdz ar ticīgo Ābrahāmu top svētīti.

10. Jo cik ir no bauslības darbiem, tie ir apakš lāsta, jo ir rakstīts: “Ikviens ir nolādēts, kas nepaliek iekš visa, kas ir rakstīts bauslības grāmatā, ka viņš to dara.”

11. Un ka neviens caur bauslību netop taisnots pie Dieva, tas ir zināms: jo taisnais dzīvos no ticības.

12. Bet bauslība nav no ticības; bet kurš cilvēks to darīs, tas caur to dzīvos.

13. Kristus mūs ir atpircis no bauslības lāsta, priekš mums par lāstu palicis, (jo ir rakstīts: “Nolādēts ikviens, kas kārts pie koka”),

14. Ka Ābrahāma svētība nāktu uz pagāniem iekš Kristus Jēzus, un ka mēs Gara apsolīšanu dabūtu caur ticību.

15. Brāļi, es runāju cilvēcīgi: neviens jau nenicina apstiprinātu cilvēka testamentu nedz pieliek ko klāt.

16. Tad nu Ābrahāmam un viņa sēklai apsolīšanas notikušas. Viņš nesaka: “Un tavām sēklām”, tā kā no daudziem, bet tā kā no vienas: “Un tavai Sēklai”, Tas ir Kristus.

17. Un to es saku: derība, kas iepriekš no Dieva ir apstiprināta uz Kristu, netop nocelta caur bauslību, kas pēc četrsimt un trīsdesmit gadiem notikusi, ka tā apsolīšanu būtu iznīcinājusi.

18. Jo ja iemantošana ir no bauslības, tad tā vairs nav no apsolīšanas: bet Dievs to Ābrahāmam ir dāvinājis caur apsolīšanu.

19. Kādēļ tad nu bauslība? Tā pārkāpumu dēļ ir pielikta klāt, tiekams Sēkla nāktu, kam apsolīšana notikusi, un bauslība ir dota caur eņģeļiem, caur vidutāja roku.

20. Bet vidutājs nav viena paša vidutājs; bet Dievs ir vienīgs.

21. Vai tad nu bauslība ir pretī Dieva apsolīšanām? Nemaz. Jo ja kāda bauslība būtu dota, kas spētu dot dzīvību, tad patiesi taisnība nāktu no bauslības.

22. Bet raksts visu ir saslēdzis apakš grēka, ka apsolīšana ticīgiem taptu dota no ticības uz Jēzu Kristu.

23. Bet pirms ticība nāca, mēs tapām turēti saslēgti apakš bauslības uz nākamās ticības atspīdēšanu.

24. Tad nu bauslība ir bijusi mūsu pamācītājs uz Kristu, ka mēs taptu taisnoti caur ticību.

25. Bet kad ticība ir nākusi, tad mēs vairs neesam apakš pamācītāja.

26. Jo jūs visi esat Dieva bērni ticībā uz Kristu Jēzu.

27. Jo jūs visi, kas esat kristīti uz Kristu, jūs Kristu esat apvilkuši.

28. Tur nav ne Jūds, ne Grieķis, tur nav ne kalps, ne svabadnieks, tur nav ne vīrs, ne sieva, - jo jūs visi esat viens Kristū Jēzū.

29. Un ja jūs Kristum piederat, tad jūs esat Ābrahāma dzimums un mantinieki saskaņā ar apsolījumu.

»