1. Mozus 1 LTV1965
1. Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.
2. Bet zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dzijumiem, un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem.
3. Un Dievs sacīja: „Lai top gaisma.“ Un gaisma tapa.
4. Un Dievs redzēja, ka gaisma ir laba, un Dievs atšķīra gaismu no tumsas.
5. Un Dievs nosauca gaismu par dienu, bet tumsu par nakti. Un tapa vakars un rīts—pirmā diena.
6. Un Dievs sacīja: „Lai top izplatījums ūdens vidū, kas lai šķir ūdeņus no ūdeņiem.“
7. Un Dievs izveidoja izplatījumu, lai tas šķirtu ūdeņus, kas bija zem izplatījuma, no ūdeņiem virs izplatījuma. Un tā notika.
8. Un Dievs nosauca izplatījumu par debesīm. Un tapa vakars un rīts—otra diena.
9. Un Dievs sacīja: „Lai saplūst vienkopus ūdeņi, kas ir zem izplatījuma, lai sausa zeme tiktu redzama.“ Un tā notika.
10. Tad Dievs nosauca sausumu par zemi, bet ūdens krājumu nosauca par jūru. Un Dievs redzēja to labu esam.
11. Tad Dievs sacīja: „Lai zeme izdod zaļu zāli, stādus, kas nobriedina sēklu, un augļu kokus, kas nes katrs savus augļus ar savu sēklu.“ Un tā notika.
12. Tad zeme izdeva zaļu zāli, stādus, kas paši nobriedina sēklu, un kokus, kas nes augļus, ikvienu ar savu sēklu. Un Dievs redzēja to labu esam.
13. Un tapa vakars un rīts—trešā diena.
14. Un Dievs sacīja: „Lai top spīdekļi debess izplatījumā; tie lai atšķir dienu no nakts un lai ir par zīmēm, kas sadala laiku dienās un gados,
15. Un ir par spīdekļiem debess izplatījumā, kas spīd pār zemi.“ Un tā notika.
16. Tad Dievs radīja divus lielus spīdekļus: lielāko spīdekli, lai tas valdītu pār dienu, un mazāko, lai tas valdītu pār nakti, kā arī zvaigznes.
17. Un Dievs lika tos debess izplatījumā, lai tie spīdētu pār zemi
18. Un valdītu pār dienu un nakti un lai šķirtu gaismu no tumsas. Un Dievs redzēja to labu esam.
19. Un tapa vakars un rīts—ceturtā diena.
20. Tad Dievs sacīja: „Lai ūdenī mudžēt mudž dzīvo radījumu pulki, un putni lai lido pār zemi zem debess izplatījuma.“
21. Un Dievs radīja lielos jūras zvērus un visus dzīvniekus, kas rāpo un pulkiem pilda ūdeņus, katru pēc savas kārtas, un visus spārnainos putnus, katru pēc savas kārtas. Un Dievs redzēja to labu esam.
22. Un Dievs svētīja tos un sacīja: „Vaislojieties un vairojieties un piepildiet jūras ūdeņus. Arī putni lai vairojas virs zemes“
23. Un tapa vakars un rīts—piektā diena.
24. Tad Dievs sacīja: „Lai zeme izdod dzīvniekus, katru pēc savas kārtas, lopus, rāpuļus un meža zvērus, katru pēc savas kārtas.“ Un tā notika.
25. Tā Dievs radīja zvērus, katru pēc savas kārtas, un lopus pēc to kārtas un visādus rāpuļus, katru pēc savas kārtas. Un Dievs redzēja to labu esam.
26. Tad Dievs sacīja: „Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un mūsu līdzības; tas lai valda pār zivīm jūrā un par lopiem, pār putniem apakš debess, pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū.“
27. Un Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla un līdzības, pēc sava tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja.
28. Un Dievs tos svētīja un sacīja viņiem: „Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā un visiem dzīvniekiem, kas rāpo pa zemi.“
29. Un Dievs sacīja: „Redzi, Es tagad esmu jums devis visus augus, kas nogatavina sēklu, kas vien ir zemes virsū, un visus kokus, kas nes augļus ar savu sēklu, lai tie jums būtu par ēdamo.
30. Bet visiem zemes zvēriem un visiem putniem gaisā un visiem rāpuļiem, kas rāpo pa zemes virsu, kam ir dzīvība, Es dodu visu zaļo zāli par barību.“ Un tā notika.
31. Un Dievs pārbaudīja visu, ko Viņš bija darījis, un, lūk, viss bija ļoti labs. Un tapa vakars un rīts—sestā diena.