1. Mozus 11 NLB
1. Visā zemē bija viena valoda un viena runa.
2. Un, kad cilvēki gāja projām no austrumiem, viņi atrada Šināras zemē ieleju un apmetās tur.
3. Un viņi teica viens otram: “Iesim, veidosim ķieģeļus un apdedzināsim tos ugunī!” Un ķieģeļi tiem bija par akmeņiem un zemes piķis par javu.
4. Un viņi teica: “Iesim, celsim pilsētu un torni – tā virsotne lai ir debesīs! Darīsim sev vārdu, lai netiekam izklīdināti pa visu zemes virsu!”
5. Un Kungs nolaidās apskatīt pilsētu un torni, ko cēla cilvēka dēli.
6. Un Kungs teica: “Redzi, tie ir viena tauta, un tiem visiem viena valoda! Un tas ir tikai viņu darbu sākums! Tagad tiem nebūs nepiepildāms nekas, ko tie nodomājuši darīt!
7. Iesim, nolaidīsimies un sajauksim tiem valodu, lai viņi nesaprot viens otra teikto!”
8. Un Kungs izklīdināja viņus no turienes pa visu zemes virsu, un viņi pārstāja celt pilsētu.
9. Tādēļ tās vārdu nosauca Bābele, jo tur Kungs sajauca visas zemes valodu, un no turienes Kungs izklīdināja viņus pa visu zemes virsu!
10. Šīs ir Šēma paaudzes. Šēms bija simts gadu vecs, kad kļuva Arpahšada tēvs – divus gadus pēc ūdensplūdiem.
11. Pēc Arpahšada dzimšanas Šēms dzīvoja pieci simti gadu, un viņam bija dēli un meitas.
12. Arpahšads dzīvoja trīsdesmit piecus gadus un kļuva Šelaha tēvs.
13. Pēc Šelaha dzimšanas Arpahšads dzīvoja četri simti trīs gadus, un viņam bija dēli un meitas.
14. Šelahs dzīvoja trīsdesmit gadu un kļuva tēvs Ēberam.
15. Pēc Ēbera dzimšanas Šelahs dzīvoja četri simti trīs gadus, un viņam bija dēli un meitas.
16. Ēbers dzīvoja trīsdesmit četrus gadus un kļuva tēvs Pelegam.
17. Pēc Pelega dzimšanas Ēbers dzīvoja četri simti trīsdesmit gadu, un viņam bija dēli un meitas.
18. Pelegs dzīvoja trīsdesmit gadu un kļuva tēvs Reū.
19. Pēc Reū dzimšanas Pelegs dzīvoja divi simti deviņus gadus, un viņam bija dēli un meitas.
20. Reū bija trīsdesmit divus gadus vecs un kļuva tēvs Serūgam.
21. Pēc Serūga dzimšanas Reū dzīvoja divi simti septiņus gadus, un viņam bija dēli un meitas.
22. Serūgs bija trīsdesmit gadu vecs un kļuva tēvs Nāhoram.
23. Pēc Nāhora dzimšanas Serūgs dzīvoja divi simti gadus, un viņam bija dēli un meitas.
24. Nāhors bija divdesmit deviņus gadus vecs un kļuva tēvs Teraham.
25. Pēc Teraha dzimšanas Nāhors dzīvoja simts deviņpadsmit gadu, un viņam bija dēli un meitas.
26. Terahs bija septiņdesmit gadu vecs, kad kļuva tēvs Ābramam, Nāhoram un Hārānam.
27. Un šīs ir Teraha paaudzes. Terahs bija tēvs Ābramam, Nāhoram un Hārānam. Hārāns bija tēvs Latam.
28. Hārāns nomira pirms sava tēva zemē, kur bija dzimis, – kaldiešu Ūrā.
29. Un Ābrams un Nāhors apņēma sev sievas, Ābrama sievas vārds bija Sāraja, un Nāhora sievas vārds – Milka, Hārāna meita, viņš bija tēvs Milkai un Jiskai.
30. Un Sāraja bija neauglīga, viņai nebija bērnu.
31. Un Terahs ņēma savu dēlu Ābramu un Latu, Hārāna dēlu, sava dēla dēlu, un savu vedeklu Sāraju, sava dēla Ābrama sievu, un viņi visi devās prom no kaldiešu Ūras, lai ietu uz Kanaāna zemi. Viņi aizgāja līdz Hārānai un apmetās tur.
32. Teraha dienas ilga divi simti piecus gadus, un Terahs nomira Hārānā.