1. Mozus 15 LTV1965
1. Pēc šiem notikumiem tas Kungs runāja uz Abrāmu, viņam parādīdamies un sacīdams: „Nebīsties, Abrām, Es esmu tev par sargu un vairogu, un tava alga ir loti liela.“
2. Un Abrāms atbildēja: „Dievs mans Kungs, ko Tu man gribi dot? Redzi, es staigāju apkārt bez bērniem, un mana nama mantinieks būs šis damaskietis Eliēzers.“
3. Un Abrāms teica: „Redzi, Tu man neesi devis pēcnācējus. Viens no maniem kalpiem būs mans mantinieks.“
4. Un tad tā Kunga vārds notika viņam: „Šis gan nebūs tavs mantinieks, bet gan tas, kas no tavām miesām nāks, būs tavs mantinieks.“
5. Un Viņš tam lika iziet ārā un sacīja: „Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes; vai tu spēji tās izskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēju,“ Viņš tam teica.
6. Un Abrāms paļāvās uz to Kungu, un Dievs to viņam pieskaitīja par taisnību.
7. Un Viņš sacīja tam: „Es esmu tas Kungs, kas tev lika iziet no Ūras Kaldejā, lai tev dotu šo zemi par īpašumu.“
8. Bet tas sacīja: „Kungs mans Dievs, no kā lai es noprotu, ka es to mantošu?“
9. Un Viņš sacīja: „Atnes Man triju gadu jaunlopu, triju gadu kazu un triju gadu aunu, balodi un ūbeli.“
10. Un tas Viņam atnesa un sagatavoja visus tos, sadalīja tos uz pusēm un lika vienu gabalu pret otru, bet putnus tas nesadalīja.
11. Un vanagi krita uz kustoņiem, bet Abrāms tos aizdzina.
12. Un kad saule bija tuvu rietam, tad miegs uznāca Ābramam un lielas izbailes, liela tumsa nolaidās pār viņu.
13. Un Viņš sacīja Abrāmam: „Piemini, zintin zini, ka tavi pēcnācēji būs svešinieki zemē, kas tiem nepieder, un tiem tur būs būt par kalpiem, un tos tur pazemos četri simt gadus.
14. Bet arī to tautu, kas tos kalpinās, Es tiesāšu; pēc tam tie dosies ceļā ar bagātu mantību.
15. Bet tu noiesi mierā pie saviem tēviem, un sirmā vecumā tu tapsi aprakts.
16. Un ceturtai paaudzei būs atgriezties šurp, jo amoriešu grēku mērs vēl nav pilns.“
17. Un notika, kad saule bija nogājusi un bija iestājusies pilnīga tumsa, tad it kā dūmains cepiis un degoša lāpa parādījās starp tiem gabaliem.
18. Tanī dienā tas Kungs noslēdza ar Abrāmu derību, sacīdams: „Taviem pēcnācējiem Es došu šo zemi, no Ēģiptes upes līdz lielajai upei—Eifratas upei,
19. Arī kēniešus, kadmoniešus, hetiešus, serifiešus, refejiešus, amoriešus, kānaāniešus, girgaziešus un jebusiešus.“