1. Mozus 17 LTV1965
1. Un Ābrāmam bija deviņdesmit deviņi gadi, kad tas Kungs atklājās Ābrāmam un teica viņam: „Es esmu tas Visuvarenais Dievs, staigā sava Dieva priekšā, tad tu būsi taisns.
2. Un Es celšu derību starp sevi un tevi, un Es tevi vairodams vairošu.“
3. Tad Abrāms nometās uz savu vaigu, un Dievs sacīja viņam:
4. „Mana derība ar tevi ir šī: tu būsi par tēvu daudzām tautām.
5. Un tavu vārdu turpmāk nebūs saukt: Abrāms, bet tavam vārdam būs būt Ābrahams, jo par daudzu tautu tēvu Es tevi esmu nolicis.
6. Un Es tevi darīšu ļoti auglīgu, un daudzām tautām un ķēniņiem būs nākt no tavām miesām.
7. Un Es uzcelšu savu derību starp sevi un starp tevi un taviem pēcnācējiem, kas nāks pēc tevis, uz cilšu ciltīm par mūžīgu derību, un būšu par Dievu tev un taviem pēctečiem pēc tevis.
8. Un Es tev un taviem pēcnācējiem došu šo zemi, kurā tu miti kā svešinieks, visu Kānaāna zemi, par mūžīgu īpašumu; un Es tiem būšu par Dievu.“
9. Un Dievs sacīja uz Ābrāhamu: „Bet tu sargā manu derību, tāpat tavi pēcnācēji uz cilšu ciltīm pēc tevis.
10. Bet tā ir mana derība starp Mani un tevi un taviem pēcnācējiem pēc tevis, ka jātop apgraizītam ikvienam vīrietim.
11. Un apgraizītai jātop jūsu miesas priekšādai, un tā lai ir derības zīme starp mani un starp jums.
12. Astoņu dienu vecumā ikviens vīrietis jūsu vidū lai top apgraizīts uz cilšu ciltīm; ikviens, kas mājās dzimis, un ikviens, ko tu par savu naudu esi pircis no visiem tiem svešinieku bērniem, kas nav no taviem pēcnācējiem.
13. Patiesi, apgraizītiem jātiek visiem, kas tavā namā dzimuši un kas par naudu ir pirkti; lai mana derība pie jūsu miesām ir mūžīga derība.
14. Bet neapgraizītais vīrietis, kam miesas priekšāda nav apgraizīta, tā dzīvība ir izdzēsta no viņa tautas, manu derību tas ir lauzis.“
15. Un Dievs sacīja uz Ābrahāmu: „Tavas sievas vārds turpmāk lai nav Sāraj, bet Sāra lai ir viņas vārds.
16. Jo Es to svētīšu un no viņas tev došu dēlu; Es viņu tā svētīšu, ka viņa kļūs par tautām un valstu ķēniņi celsies no tās.“
17. Un Ābrahāms nometās uz savu vaigu, pasmējās un domāja savā sirdī: kā tad simts gadus vecam var vēl bērni būt, un kā Sāra, kurai ir deviņdesmit gadi, varētu vēl dzemdēt?
18. Un Ābrahāms sacīja uz Dievu: „Ka tik Ismaēls Tavā priekšā paliktu pie dzīvības.“
19. Un Dievs atbildēja: „Nē, Sāra, tava sieva, dzemdēs dēlu, un tu sauksi viņu vārdā—īzāks, un Es celšu savu derību ar viņu par mūžīgu derību ar viņa pēcnācējiem pēc viņa.
20. Bet par Ismaēlu Es tevi esmu uzklausījis; Es svētīšu arī viņu; Es likšu tam būt auglīgam un vairošu viņu ļoti; divpadsmit virsaiši viņam tiks dzemdēti; un Es viņu darīšu par lielu tautu.
21. Bet savu derību Es celšu ar īzāku, ko tev dzemdēs Sāra šinī laikā nākamajā gadā.“
22. Un kad Dievs beidza ar Ābrahāmu runāt, Viņš uzbrauca no Ābrahāma uz debesīm.
23. Tad Ābrahāms ņēma Ismaēlu, savu dēlu, un visus viņa namā dzimušos un visus par naudu pirktos, ikvienu vīrieti, kas atradās Ābrahāma namā, un apgraizīja to miesu priekšādas tanī pat dienā, kad Dievs to viņam bija piekodinājis.
24. Un Ābrahamam bija deviņdesmit deviņi gadi, kad miesu priekšādas tika apgraizītas.
25. Un Ismaēls, viņa dēls, bija trīspadsmit gadus vecs, kad viņa miesas priekšāda tika apgraizīta.
26. Tanī pašā dienā tika apgraizīti Ābrahāms un viņa dēls Ismaēls. Sarah.
27. Un ikviens viņa namā dzimušais un par naudu pirktais no svešnieku dēliem tika apgraizīts līdz ar viņu.