1. Mozus 25 NLB

1. Ābrahāms dzīvoja tālāk un apņēma sievu. Viņas vārds bija Ketūra.

2. Viņa tam dzemdēja Zimrānu un Jokšānu, un Medānu, un Midjānu, un Jišbāku, un Šūhu.

3. Jokšāns kļuva tēvs Šebam un Dedānam, un Dedāna dēli bija asīrieši, letūšieši un leumieši.

4. Un Midjāna dēli – Ēfa un Ēfers, un Hanohs, un Abīda, un Eldāa – visi šie ir Ketūras dēli.

5. Bet visu, kas Ābrahāmam bija, viņš atdeva Īzakam.

6. Kamēr Ābrahāms vēl bija dzīvs, savu blakussievu dēliem viņš deva dāvanas un aizsūtīja viņus projām no sava dēla Īzaka uz austrumiem, uz austrumu zemi.

7. Šīs ir Ābrahāma dzīves gadu dienas, ko viņš dzīvoja, simts septiņdesmit pieci gadi.

8. Un Ābrahāms sataisījās un nomira krietnā vecumā – vecs un sāts savu dienu, un tika piepulcināts savai tautai.

9. Un viņa dēli Īzaks un Ismaēls viņu apglabāja Mahpēlas alā, hetieša Efrona, Cohara dēla, laukā, kas uz Mamres pusi, –

10. laukā, ko Ābrahāms nopirka no Hēta dēliem, – tur tika apglabāts Ābrahāms un viņa sieva Sāra.

11. Pēc Ābrahāma nāves Dievs svētīja viņa dēlu Īzaku, un Īzaks mita pie Beēr-Lahaj-Roī.

12. Šīs ir Ābrahāma dēla Ismaēla paaudzes – viņu Ābrahāmam dzemdēja Sāras kalpone ēģiptiete Hāgare.

13. Tā sauc Ismaēla dēlus pēc viņu vārdiem, pēc viņu paaudzēm – Ismaēla pirmdzimtais Nebājots, un Kēders, un Adbeēls, un Mibsāms,

14. un Mišma, un Dūma, un Masa,

15. un Hadads, un Tēma, un Jetūrs, un Nafīšs, un Kēdema,

16. šie ir Ismaēla dēli, un šie ir viņu vārdi pēc viņu ciemiem un viņu apmetnēm – divpadsmit vadoņi pēc viņu tautām.

17. Un šie ir Ismaēla dzīves gadi – simts trīsdesmit septiņi, un viņš sataisījās un nomira, un tika piepulcināts savai tautai.

18. Un viņi mita no Havīlas līdz Šūrai, kas ir pret Ēģipti, ejot uz Asīriju. Viņi mēdza uzbrukt visiem saviem brāļiem.

19. Un šīs ir Ābrahāma dēla Īzaka paaudzes. Ābrahāms bija Īzaka tēvs.

20. Īzaks bija četrdesmit gadu vecs, kad viņš sev par sievu apņēma Rebeku, aramieša Betuēla meitu no Padān-Arāma, aramieša Lābana māsu.

21. Un Īzaks lūdza Kungu par savu sievu, jo viņa bija neauglīga, un Kungs viņu uzklausīja, un viņa sieva Rebeka kļuva grūta.

22. Un dēli cīkstējās viņas miesās, un viņa teica: “Ja tā – kam man tas?!” Un viņa devās izjautāt Kungu.

23. Un Kungs viņai teica: “Tavās miesās ir divas tautas, no tava klēpja nošķirsies divas ciltis, cilts par cilti būs stiprāka, un vecākais kalpos jaunākajam!”

24. Un pienāca viņas diena dzemdēt, un redzi – viņas miesās dvīņi.

25. Pirmais iznāca laukā viss sarkans kā spalvainā kažokā, un viņa vārdu nosauca Ēsavs.

26. Un pēc tam iznāca Ēsava brālis, savā rokā sakampis Ēsava papēdi, un viņu nosauca par Jēkabu. Kad viņi piedzima, Īzaks bija sešdesmit gadu vecs.

27. Zēni auga, un Ēsavs pieprata medības, viņš bija lauku vīrs. Bet Jēkabs bija māju cilvēks, kas dzīvo teltīs.

28. Un Īzaks mīlēja Ēsavu, jo tam garšoja viņa medījumi, bet Rebeka mīlēja Jēkabu.

29. Reiz, kad Jēkabs vārīja viru, no lauka noguris pārnāca Ēsavs.

30. Un Ēsavs teica Jēkabam: “Dod man rīt no šī sarkani sarkanā viruma, jo esmu pavisam bez spēka!” – tādēļ viņš tika saukts par Edomu.

31. Un Jēkabs teica: “Pārdod man vispirms savu pirmdzimtību!”

32. Ēsavs teica: “Re, man tāpat jāmirst, tad kam man šī pirmdzimtība?!”

33. Un Jēkabs teica: “Apzvēri man vispirms!” Un viņš zvērēja Jēkabam un pārdeva viņam savu pirmdzimtību.

34. Un Jēkabs deva Ēsavam maizi un lēcu viru, un viņš ēda un dzēra un cēlās un gāja – tā Ēsavs nonievāja pirmdzimtību.