1. Mozus 29 LG8
1. Un Jēkabs cēlās kājās un gāja uz to ļaužu zemi, kas pret rītiem,
2. Un skatījās, un redzi, tur bija aka uz lauka. Un redzi, tur bija trīs avju pulki pie tās nometušies, jo no akas avis tapa dzirdinātas, un liels akmens bija uz akas cauruma.
3. Un turpat visi avju pulki tapa sadzīti, un tie novēla akmeni no akas cauruma un dzirdīja avis un uzlika atkal akmeni uz akas caurumu savā vietā.
4. Tad Jēkabs uz tiem sacīja: brāļi, no kurienes jūs esat? Un tie sacīja: mēs esam no Hāranas.
5. Un viņš uz tiem sacīja: vai jūs pazīstat Lābanu, Nahora dēlu? Un tie sacīja: pazīstam gan.
6. Tad viņš uz tiem sacīja: vai tam labi klājās? Un tie atbildēja: labi gan; un redzi, Rahēle, viņa meita, te nāk ar avīm.
7. Un viņš sacīja: redzi, saule vēl ir gabalā, vēl nav laiks lopus pārdzīt, dzirdinājiet avis un ejat un paganiet tās.
8. Tad tie sacīja: mēs nevaram, pirms visi avju pulki nav sadzīti; tad akmeni noveļ no akas cauruma, un mēs dzirdinām avis.
9. Kad viņš vēl ar tiem runāja, tad nāca Rahēle ar avīm, kas viņas tēvam piederēja, jo viņa tās ganīja.
10. Un kad Jēkabs ieraudzīja Rahēli, savas mātes brāļa Lābana meitu, un savas mātes brāļa Lābana avis, tad tas piegāja un novēla akmeni no akas cauruma un dzirdīja savas mātes brāļa Lābana avis.
11. Un Jēkabs skūpstīja Rahēli un pacēla savu balsi un raudāja.
12. Un Jēkabs sacīja Rahēlei, ka esot viņas tēva radinieks un Rebekas dēls, tad tā tecēja un to pasacīja savam tēvam.
13. Un kad Lābans dzirdēja vēsti par Jēkabu, savas māsas dēlu, tad tas viņam tecēja pretī un viņu apkampa un skūpstīja un ieveda savā namā. Tad tas Lābanam teica visas šās lietas.
14. Un Lābans uz viņu sacīja: tiešām, tu esi no maniem kauliem un no manas miesas; un viņš pie tā palika veselu mēnesi.
15. Un Lābans sacīja uz Jēkabu: jebšu tu esi mans radinieks, vai tādēļ: tu man velti kalpotu? Saki man, kādu algu tu prasi?
16. Un Lābanam bija divas meitas; vecākās vārds bija Lea un jaunākās vārds bija Rahēle.
17. Leas acis bija pavājas, bet Rahēle bija skaista no auguma un ģīmja.
18. Un Jēkabs mīlēja Rahēli un sacīja: es tev gribu kalpot septiņus gadus par Rahēli, tavu jaunāko meitu.
19. Tad Lābans sacīja: Labāk es to dodu tev, nekā citam vīram; paliec pie manis.
20. Un Jēkabs kalpoja par Rahēli septiņus gadus; tās likās kādas dienas vien esam, tik mīļa tā viņam bija.
21. Un Jēkabs sacīja uz Lābanu: dod man manu sievu, jo manas dienas ir pilnas, ka es pie tās eju.
22. Tad Lābans sapulcēja visus tās vietas ļaudis un taisīja dzīres.
23. Un vakarā viņš ņēma savu meitu Leū un to ieveda pie viņa, un Jēkabs gāja pie tās.
24. Un Lābans deva savu kalponi Zilfu Leai, savai meitai, par kalponi.
25. Un notikās rītā, un redzi, tā bija Lea. Tad viņš sacīja uz Lābanu: kam tu man to esi darījis? Vai es neesmu tev kalpojis par Rahēli; kam tu mani esi pievīlis?
26. Tad Lābans sacīja: mūsu zemē nemēdz izdot jaunāko pirms pirmdzimtās.
27. Beidz nedēļu ar šo, tad es arī viņu tev došu par kalpošanu, ko tu vēl citus septiņus gadus pie manis kalposi.
28. Un Jēkabs tā darīja un beidza nedēļu ar šo; tad Lābans tam deva Rahēli, savu meitu, par sievu.
29. Un Lābans deva savu kalponi Bilhu Rahēlei par kalponi.
30. Un Jēkabs gāja arī pie Rahēles, un mīlēja Rahēli vairāk nekā Leū, un kalpoja pie Lābana vēl septiņus gadus.
31. Un Tas Kungs redzēja, ka Lea netapa cienīta; tad viņš to darīja auglīgu, bet Rahēle bija neauglīga.
32. Un Lea tapa grūta un dzemdēja dēlu un nosauca viņa vārdu Rūbens; jo tā sacīja: Tas Kungs manas bēdas ir redzējis, jo nu mans vīrs mani mīļos.
33. Un tā tapa atkal grūta un dzemdēja dēlu un sacīja: Tas Kungs dzirdējis, mani esam necienītu, viņš man arī šo ir devis; un tā nosauca viņa vārdu Simeons.
34. Un tā tapa atkal grūta un dzemdēja dēlu un sacīja: nu jel mans vīrs mani mīlēs; jo es viņam esmu dzemdējusi trīs dēlus. Tādēļ tā nosauca viņa vārdu Levis.
35. Un viņa tapa atkal grūta un dzemdēja dēlu un sacīja: šo brīdi es slavēšu To Kungu. Tādēļ tā viņa vārdu nosauca Jūda. Un tā mitējās dzemdēt.