1. Mozus 33 LG8
1. Un Jēkabs pacēla savas acis un redz, ka Ēsavs nāk un četrsimt vīri līdz ar to; tad viņš sadalīja bērnus pie Leas, pie Rahēles un pie divām kalponēm,
2. Un lika kalpones un viņu bērnus priekšā, un Leū un viņas bērnus aiz tiem, un Rahēli un Jāzepu pēdējos.
3. Un viņš pats gāja tiem priekšā un klanījās septiņreiz pie zemes, tiekams viņš tapa klāt pie sava brāļa.
4. Un Ēsavs steidzās tam pretī un to apkampa un metās viņam ap kaklu un to skūpstīja, un tie raudāja.
5. Un viņš pacēla savas acis un redzēja sievas un bērnus un sacīja: kas šie tev ir? Un tas sacīja: šie ir bērni, ar ko Dievs tavu kalpu svētījis.
6. Tad kalpones piegāja, viņas un viņu bērni, un klanījās
7. Un Lea piegāja arīdzan un viņas bērni, un klanījās, un pēc nāca Jāzeps un Rahēle un klanījās.
8. Un viņš sacīja: kas viss tas tev par pulku, ko es esmu sastapis? Un tas sacīja: lai es žēlastību atrastu tavās acīs, mans kungs.
9. Un Ēsavs sacīja: man pašam diezgan, brāli; paturi, kas tev ir.
10. Bet Jēkabs sacīja: ak ne! Lūdzams, ja es žēlastību esmu atradis tavās acīs, tad ņem manu dāvanu no manas rokas; jo tāpēc es tavu vaigu esmu redzējis, tā kā redz Dieva vaigu, un tu mani mīļi esi saņēmis.
11. Pieņem lūdzams manu svētību, kas tev ir pievesta, jo Dievs mani ar to svētījis, un man ir viss papilnam. Un tas viņu spieda, ka viņš to ņēma.
12. Un viņš sacīja: nāc, ejam projām, es iešu tev līdzi.
13. Bet tas uz viņu sacīja: mans kungs zina, ka man sīki bērni un avis un teļu mātes; kad tos tikai vienu dienu pārdzītu, tad man visi lopiņi nomirtu.
14. Ej, kungs, lūdzams savam kalpam pa priekšu, un es iešu ceļā lēniņām, tā kā mani lopiņi spēj, kas manā priekšā, un tā kā bērni spēj, tiekams es nāku pie sava kunga Seīrā.
15. Un Ēsavs sacīja: tad nu es atstāšu pie tevis kādus no ļaudīm, kas pie manis. Un tas sacīja: kam tā vajag? Lai žēlastību atrodu sava kunga acīs.
16. Un Ēsavs tanī dienā griezās atpakaļ pa savu ceļu uz Seīru.
17. Bet Jēkabs nogāja uz Sukotu un uzcēla sev namu, un taisīja laidarus saviem lopiem; tādēļ viņš tās vietas vārdu nosauca Sukotu (laidari).
18. Un Jēkabs nonāca sveiks vesels Šehemas pilsētā, kas ir Kanaāna zemē, no Mezopotamijas nākdams, un apmetās pilsētas priekšā.
19. Un viņš pirka vienu zemes gabalu no Hamora, Šehema tēva, bērniem, par simts sudraba gabaliem, un uzcēla tur savu dzīvokli
20. Un uztaisīja tur altāri un to nosauca: Stiprais Dievs ir Israēla Dievs.