1. Mozus 39 LG8

1. Un Jāzeps tapa novests uz Ēģipti, un Potifars, Faraona galminieks un sargu virsnieks, ēģiptietis, to nopirka no Ismaēliešu rokas, kas to uz turieni bija noveduši.

2. Un Tas Kungs bija ar Jāzepu, tā ka tam viss laimīgi izdevās, un tas bija sava kunga, ēģiptieša, namā.

3. Un viņa kungs redzēja, ka Tas Kungs bija ar viņu, un ka Tas Kungs visiem darbiem labi lika izdoties caur viņa roku.

4. Tad Jāzeps atrada žēlastību viņa priekšā un viņam kalpoja, un viņš to iecēla pār savu namu, un deva viņa rokā visu, kas tam piederēja.

5. Un no tā laika, kad viņš to bija cēlis pār savu namu un pār visu, kas viņam piederēja, Tas Kungs svētīja ēģiptieša namu Jāzepa labad, un Tā Kunga svētība bija visās lietās, kas viņam piederēja, sētā un laukā.

6. Un visu, kas tam piederēja, viņš nodeva Jāzepa rokās, un negādāja pats par neko, kā vien par maizi, ko ēda. Un Jāzeps bija skaists no auguma un skaists no ģīmja.

7. Un notikās pēc šīm lietām, ka viņa kunga sieva savas acis meta uz Jāzepu un sacīja: guli pie manis.

8. Bet viņš liedzās un sacīja uz sava kunga sievu: redzi, mans kungs negādā par neko, kas ir namā, un visu, kas viņam pieder, viņš ir devis manā rokā.

9. Neviens šinī namā nav lielāks pār mani, un viņš man neko nav aizliedzis, bez vien tevi, tāpēc ka tu esi viņa sieva; kā tad lai es tādu lielu ļaunumu daru un pret Dievu grēkoju?

10. Un kad viņa ikdienas to uz Jāzepu runāja, un tas viņai nepaklausīja, ka pie viņas būtu gulējis un ap viņu bijis,

11. Tad notikās kādā dienā Jāzepam namā nākot savu darbu padarīt, un no nama ļaudīm nevienam mājās neesot,

12. Ka tā viņu sagrāba pie drēbēm un sacīja: guli pie manis. Bet tas pameta savas drēbes viņas rokā un izbēga un izgāja ārā.

13. Kad nu tā redzēja, ka tas savas drēbes viņas rokā bija pametis un izbēdzis ārā,

14. Tad tā sasauca savu saimi un runāja uz tiem un sacīja: raugāt, viņš ebreju pie mums ir atvedis mūs apsmiet; tas nāca pie manis gulēt un es brēcu skaļā balsī.

15. Un kad tas dzirdēja, ka es savu balsi pacēlu un brēcu, tad tas pameta savas drēbes pie manis un aizbēga un izmuka ārā.

16. Un tā lika viņa drēbes sev līdzās, kamēr viņas kungs pārnāca mājā;

17. Tad tā uz viņu runāja ar šādiem vārdiem un sacīja: Ebreju kalps, ko tu mums esi atvedis, nāca pie manis, mani apsmiet.

18. Un kad es savu balsi pacēlu un brēcu, tad tas pameta savas drēbes pie manis un izbēga ārā.

19. Un kad viņa kungs dzirdēja savas sievas vārdus, kā tā uz viņu bija runājusi sacīdama: tā un tā man tavs kalps darījis, tad viņa kungs ļoti apskaitās.

20. Un Jāzepa kungs paņēma viņu un ielika cietuma namā, tanī vietā, kur ķēniņa cietuma ļaudis tapa apsargāti; un viņš bija tur cietuma namā.

21. Bet Tas Kungs bija ar Jāzepu, un tam parādīja apžēlošanu un tam lika atrast žēlastību cietuma sarga priekšā.

22. Un cietuma sargs deva Jāzepa rokā visus cietuma ļaudis, kas cietuma namā bija, un viss, kas tur bija jādara, to viņš darīja.

23. Cietuma sargs neskatījās ne uz vienu lietu, kas bija viņa rokā, jo Tas Kungs bija ar viņu, un ko vien viņš darīja, tam Tas Kungs lika labi izdoties.