1. Mozus 41 NLB
1. Kad bija pagājuši divi gadi, faraons redzēja sapnī, un redzi – viņš stāv pie Nīlas.
2. Un redzi – no Nīlas iznāk septiņas govis, skaista izskata un brangas miesās, un tās ganās grīslī.
3. Un redzi – aiz tām no Nīlas iznāk septiņas citas govis, slikta izskata un kārnas miesās, un nostājas Nīlas krastā blakus tām govīm.
4. Un šīs govis, sliktā izskata un kārnās miesās, apēda tās govis, kas skaista izskata un brangas. Un faraons pamodās.
5. Tad viņš atkal aizmiga un sapņoja otrreiz, un redzi – uz viena stiebra aug septiņas vārpas, brangas un labas.
6. Un redzi – pēc tām uzdīgst septiņas kārnas un austrumvējā nomelnējušas vārpas.
7. Un kārnās vārpas aprija septiņas brangās un pilnās vārpas. Tad faraons pamodās. Re, kāds sapnis!
8. Un no rīta viņš bija satrauktu garu un sūtīja sasaukt visus Ēģiptes magus un visus gudros, un faraons stāstīja tiem savu sapni, bet nebija neviena, kas faraonam to izskaidro.
9. Tad galvenais dzērienu devējs uzrunāja faraonu: “Tagad es atceros savu pārkāpumu!
10. Faraons bija sadusmojies uz saviem kalpiem un bija licis mani apsargāt sardzes virsnieka namā – mani un galveno maiznieku!
11. Un vienā naktī mēs sapņojām sapni, es un viņš, mēs sapņojām, un katram sapnim bija savs skaidrojums!
12. Kopā ar mums tur bija ebreju puisis, sardzes virsnieka vergs – viņam mēs stāstījām un viņš mums skaidroja mūsu sapņus, viņš izskaidroja katram savu sapni!
13. Un, kad viņš mums bija izskaidrojis, notika tā – es tiku atjaunots savā amatā, bet maiznieku pakāra.”
14. Tad faraons sūtīja pasaukt Jāzepu, un viņu steigšus atveda no cietuma. Viņš noskuvās, apmainīja drānas un devās pie faraona.
15. Un faraons teica Jāzepam: “Sapni es nosapņoju, bet nav, kas to izskaidro, un par tevi es esmu dzirdējis, ka, uzklausījis sapni, tu vari to izskaidrot!”
16. Jāzeps faraonam atbildēja: “Ne es – Dievs skaidros, vai faraonam ies labi!”
17. Un faraons stāstīja Jāzepam: “Mans sapnis. Redzi, es stāvu Nīlas krastā.
18. Un redzi – no Nīlas nāk laukā septiņas govis, brangas miesās un labi noaugušas, un ganās grīslī.
19. Un redzi – pēc tām nāk laukā citas septiņas govis – izģindušas, tik vājas un kārnas miesās, ka tādas es nebiju redzējis visā Ēģiptes zemē, tik sliktas!
20. Un kārnās un sliktās govis apēda pirmās septiņas brangās govis.
21. Un tās satilpa tajās, ka nevarēja pat manīt, ka tās būtu tām vēderā, un tās izskatījās tikpat slikti kā sākumā. Un es pamodos.
22. Vēl es redzēju sapnī, un redzi – uz viena stiebra paceļas septiņas vārpas, pilnas un labas.
23. Un redzi – pēc tam uzdīga septiņas sausas, kārnas, austrumvējā nomelnējušas vārpas.
24. Un kārnās vārpas aprija septiņas labās vārpas, un es to izstāstīju magiem, bet neviens man nevarēja izskaidrot!”
25. Un Jāzeps teica faraonam: “Faraona sapņi ir viens un tas pats. Ko Dievs darīs – to viņš ir pateicis faraonam!
26. Septiņas labās govis ir septiņi gadi, un septiņas labās vārpas ir septiņi gadi. Šie sapņi ir viens un tas pats.
27. Un septiņas kārnās un sliktās govis, kas nāca pēc tām, ir septiņi gadi, un septiņas tukšās vārpas, austrumvējā nomelnējušās, būs septiņi bada gadi!
28. Tas ir mans sakāmais faraonam – ko Dievs darīs, to viņš faraonam parādījis!
29. Redzi – visai Ēģiptes zemei nāks septiņi sāta gadi.
30. Un pēc tiem būs septiņi bada gadi, un Ēģiptes zemē tiks aizmirsts sāts, un bads aprīs zemi.
31. Bada dēļ, kas nāks pēc tam, zeme nezinās sāta, jo tas būs ļoti smags.
32. Bet tas, ka sapnis faraonam atkārtojies divas reizes, nozīmē, ka Dievs šo lietu ir apstiprinājis, un Dievs steigs tā darīt!
33. Lai nu faraons izvēlas saprātīgu un gudru vīru un liek tam pārvaldīt Ēģiptes zemi!
34. Lai faraons dara tā – ieceļ valstī ierēdņus un septiņos sāta gados lai ņem piekto daļu no Ēģiptes ražas.
35. Lai tie savāc visu ēdamo labajos gados, kas tagad nāk, lai tie faraona uzraudzībā sakrāj labību pilsētās pārtikai un apsargā to.
Jāzeps kļūst par Ēģiptes pārvaldnieku36. Šis krājums būs ēdamais visai zemei septiņos bada gados, kas nāks Ēģiptes zemē, lai zeme netiktu izpostīta bada dēļ!”
37. Tas patika faraonam un visiem viņa kalpiem.
38. Un faraons teica saviem kalpiem: “Vai mēs atradīsim tādu vīru, kā šis, kurā ir Dieva Gars?”
39. Un faraons teica Jāzepam: “Tā kā Dievs licis tev visu šo zināt, tad nav saprātīgāka un gudrāka par tevi!
40. Tu pārraudzīsi manu namu, un pēc tavas pavēles gatavos krājumus visa mana tauta, pēc troņa tikai es būšu lielāks par tevi!”
41. Un faraons teica Jāzepam: “Redzi, es tevi esmu iecēlis pār visu Ēģiptes zemi!”
42. Faraons noņēma no rokas savu zīmoggredzenu un uzvilka to pirkstā Jāzepam, viņš ieģērba to vieglbalta lina drānās un ap kaklu tam aplika zelta ķēdi.
43. Un viņš ļāva tam braukt savos otros labākajos ratos un lika saukt tā priekšā: “Abrēk!” Un viņš tika iecelts pār visu Ēģiptes zemi.
44. Un faraons teica Jāzepam: “Es esmu faraons, bet bez tavas ziņas neviens necels ne roku, ne kāju visā Ēģiptes zemē!”
45. Faraons nosauca Jāzepu vārdā Cāfnat-Pānēhs un deva viņam par sievu Āsnati, Ona priestera Potī-Peras meitu. Un Jāzeps pārstaigāja visu Ēģiptes zemi.
46. Jāzeps bija trīsdesmit gadu vecs, kad stājās Ēģiptes ķēniņa kalpībā, un Jāzeps devās prom no faraona un pārstaigāja visu Ēģiptes zemi.
47. Septiņos gados zeme deva sātu pilnām riekšavām.
48. Visus septiņus gadus viņš krāja pārtiku, kas bija Ēģiptes zemē, un novietoja to pilsētās. To pārtiku, ko ienesa lauki ap katru pilsētu, viņš novietoja tās vidū.
49. Un Jāzeps sakrāja tik daudz labības kā jūras smilšu, ka viņš mitējās skaitīt, jo tai nebija skaita!
50. Jāzeps kļuva tēvs diviem dēliem, pirms nāca bada gadi, tos viņam dzemdēja Āsnate, Ona priestera Potī-Peras meita.
51. Pirmdzimto Jāzeps nosauca vārdā Manase, jo: “Dievs man licis aizmirst visas manas mokas un mana tēva namu.”
52. Un otro viņš nosauca vārdā Efraims, jo: “Dievs mani darījis auglīgu ciešanu zemē.”
53. Pagāja septiņi sāta gadi, kas bija Ēģiptes zemē.
54. Un sākās septiņi bada gadi, tie nāca, kā Jāzeps teica. Visās zemēs bija bads, bet visā Ēģiptes zemē bija maize.
55. Badojās visa Ēģiptes zeme, un tauta brēca uz faraonu pēc maizes, bet faraons teica ēģiptiešiem: “Ejiet pie Jāzepa, kā viņš jums teiks, tā dariet!”
56. Bads bija pār visu zemi, un Jāzeps atvēra visus labības krājumus, kas tajā bija, un pārdeva ēģiptiešiem. Bads pieņēmās spēkā Ēģiptes zemē.
57. Un visu zemju ļaudis nāca uz Ēģipti, lai pirktu labību, jo visā zemē bija stiprs bads.