1. Mozus 45 LTV1965
1. Tad Jāzeps nespēja vairs valdīties to priekšā, kas ap viņu stāvēja, un viņš sauca: „Lai aiziet visi, kas pie manis!“ —Tad neviens vairs nebija pie viņa, kad Jāzeps devās pazīstams saviem brāļiem.
2. Un viņš pacēla savu balsi un sāka raudāt, tā ka to dzirdēja ēģiptieši un to dzirdēja faraona nams.
3. Un Jāzeps sacīja saviem brāļiem: „Es esmu Jāzeps! Vai mans tēvs vēl ir dzīvs?“ Bet viņa brāļi nespēja atbildēt, jo tik iztrūkušies tie bija, viņa priekšā stāvot.
4. Un Jāzeps sacīja saviem brāļiem: „Nāciet tuvāk klāt!“ Un tie pienāca. Un viņš sacīja: „Es esmu Jāzeps, jūsu brālis, kūpi jūs pārdevāt uz Ēģipti.
5. Bet tagad neesiet apbēdināti un nebīstieties, ka jūs mani esat šurp pārdevuši, jo Dievs mani šurp sūtījis, lai jums saglabātu dzīvību.
6. Jo šis ir otrs bada gads šinī zemē, un vēl būs pieci gadi, kuŗos nebūs nedz aršanas, nedz pļaušanas.
7. Bet Dievs mani jums pa priekšu ir sūtījis, lai jums būtu palikšana virs zemes un jums saglabātu dzīvu lielu izglābto pulku.
8. Tā ne jūs mani šurp esat atsūtījuši, bet Dievs, un Viņš mani ir iecēlis faraonam par tēvu un par kungu visam viņa namam un par valdnieku pār visu Ēģiptes zemi.
9. Steidzieties atgriezties pie mana tēva un sakiet viņam: To tev liek teikt tavs dēls Jāzeps: Dievs mani ir nolicis par kungu visai Ēģiptes zemei; nāc pie manis un nevilcinies!
10. Tu dzīvosi Gošenes zemē un būsi man tuvu; ir tu, ir tavi bērni, ir tavi bērnu bērni, ir tavi sīklopi, ir tavi liellopi, ir viss, kas tev pieder.
11. Un es tevi apgādāšu tur ar uzturu, jo vēl būs pieci bada gadi, ka tu nekļūsti nabags, nedz tu, nedz tavs nams, nedz kas tev ir.
12. Jūsu acis redz, un mana brāļa Benjamiņa acis redz, ka tā ir mana mute, kas uz jums runā.
13. Un stāstiet manam tēvam par visu manu godību Ēģiptes zemē un par visu, ko jūs esat redzējuši; steidzieties, noejiet pie mana tēva!“
14. Un viņš krita Benjamiņam, savam brālim, ap kaklu un raudāja; un Benjamiņš raudāja pie viņa krūts.
15. Un viņš skūpstīja visus savus brāļus un to darīdams raudāja. Pēc tam viņa brāļi runāja ar to.
16. Un šī ziņa kļuva zināma faraona namā, proti, ka atnākuši Jāzepa brāļi. Un tas patika faraonam un viņa kalpiem.
17. Un faraons sacīja Jāzepam: „Saki tā saviem brāļiem: Dariet to, apseglojiet savus lopus un dodieties ceļā un ejiet uz Kānaāna zemi.
18. Paņemiet savu tēvu un savu iedzīvi un nāciet pie manis: un es jums gribu dot Ēģiptes zemes labumu, un jūs ēdīsit zemes treknumu.
19. Un tu pavēli: Tā jums būs darīt: Ņemiet sev līdz no Ēģiptes zemes ratus saviem bērniem un sievām un atvediet savu tēvu un nāciet paši.
20. Lai jūsu acīm nav žēl jūsu iedzīves, jo visas Ēģiptes labumi būs jūsu.“
21. Un Israēla bērni darīja tā, un Jāzeps deva tiem, kā faraons to bija teicis, ratus un deva tiem ceļa maizi līdz ceļā.
22. Un ikvienam viņš deva savu goda drēbju kārtu, bet Benjamiņam viņš deva trīs simt seķeļu sudraba naudas un piecas kārtas drēbju.
23. Un savam tēvam viņš vēl sūtīja desmit ēzeļus, kas nesa dāvanas no Ēģiptes dārgumiem, desmit ēzeļu mātes, apkrautas ar labību, pārtiku un ceļa maizi tēvam.
24. Tad viņš atlaida savus brāļus, un tie aizgāja, bet viņš tiem piekodināja: „Ceļā būdami, esiet bez bailēm.“
25. Tā viņi aizgāja no Ēģiptes un nonāca Kānaāna zemē pie sava tēva Jēkaba.
26. Un tie pavēstīja viņam: „Jāzeps vēl ir dzīvs, un tas valda pār visu Ēģiptes zemi!“ Bet viņa sirds neiesila, jo viņš tiem nespēja ticēt.
27. Bet kad tie atstāstīja viņam visus Jāzepa vārdus, kufus tas bija runājis uz viņiem, un tas ieraudzīja ratus, ko Jāzeps bija atsūtījis, lai aizvestu viņu, tad viņu tēva, Jēkaba, gars atdzīvojās.
28. Un Israēls sacīja: „Pietiek! Mans dēls Jāzeps vēl ir dzīvs. Es celšos, lai viņu redzētu, pirms mirstu.“