1. Mozus 45 NLB
1. Jāzeps nevarēja valdīties, klātesot tiem, kuri bija pie viņa, un viņš uzkliedza: “Ejiet visi prom no manis!” Un, kad viņš atklāja sevi brāļiem, neviens cits pie viņa nebija palicis.
2. Viņš sāka tā raudāt, ka dzirdēja ēģiptieši un dzirdēja faraona nams.
3. Jāzeps teica saviem brāļiem: “Es esmu Jāzeps! Vai mans tēvs vēl ir dzīvs?!” – bet viņa brāļi nespēja tam atbildēt, jo bija nobijušies no viņa.
4. Un Jāzeps teica saviem brāļiem: “Nāciet jel tuvāk pie manis!” Tie panācās tuvāk, un viņš teica: “Es esmu Jāzeps, jūsu brālis, kuru jūs pārdevāt uz Ēģipti!
5. Un nu – neesiet drūmi un nedusmojiet uz sevi par to, ka pārdevāt mani uz šejieni, jo Dievs mani ir sūtījis jums pa priekšu, lai mēs izdzīvotu!
6. Jau šos divus gadus visā zemē bija bads, un nāks vēl pieci gadi, kuros nebūs ne aršanas, ne ražas!
7. Dievs mani ir sūtījis jums pa priekšu, lai jūs saglabātu uz zemes, lai jūs paliktu dzīvi un daudzi izglābtos!
8. Tad nu – ne jūs mani uz šejieni sūtījāt, bet Dievs. Viņš mani darīja par tēvu faraonam, par kungu visam viņa namam un par valdnieku visai Ēģiptes zemei!
9. Steidziet un ejiet pie mana tēva, sakiet viņam: tā saka tavs dēls Jāzeps: Dievs mani ir darījis par kungu visā Ēģiptē, nekavējies, nāc pie manis!
10. Apmeties Gošenes zemē, un tu būsi man tuvu – tu un tavi dēli, tavu dēlu dēli, tavas avis, tavi vērši un viss, kas tev ir.
11. Un es tevi tur apgādāšu, jo vēl piecus gadus būs bads, lai neizputētu tu un tavs nams, un viss, kas tev ir!
12. Redzi – gan jūs, gan mans brālis Benjāmins redzat, ka es tas esmu, kas ar jums runā!
13. Pastāstiet manam tēvam par visu manu bagātību Ēģiptē un par visu, ko jūs redzējāt! Steidziet un atvediet šurp manu tēvu!”
14. Un viņš krita ap kaklu savam brālim Benjāminam un raudāja, un Benjāmins raudāja, apķēries viņam ap kaklu.
15. Un viņš skūpstīja visus savus brāļus un raudāja, un pēc tam viņa brāļi runāja ar viņu.
16. Un ziņa par to nonāca faraona namā: “Ir atnākuši Jāzepa brāļi!” – un tas patika faraonam un viņa kalpiem.
17. Un faraons teica Jāzepam: “Saki saviem brāļiem: dariet tā – apkraujiet savus lopus un dodieties atpakaļ uz Kanaāna zemi!
18. Ņemiet savu tēvu un visus, kas jūsu namos, un nāciet pie manis! Es došu jums labāko Ēģiptes zemi, un jūs ēdīsiet no zemes taukuma!
19. Un tu pavēli: dariet tā – ņemiet no Ēģiptes zemes ratus saviem mazuļiem un sievām un atvediet savu tēvu! Nāciet!
20. Jūsu acis lai neskumst par atstātajām lietām, jo labākais visā Ēģiptes zemē – tiks jums!”
21. Un Israēla dēli tā darīja, un Jāzeps deva tiem ratus, kā faraons bija teicis, un deva tiem ceļamaizi.
22. Katram no tiem viņš deva vairākas kārtas drēbju, bet Benjāminam viņš deva trīs simti sudraba gabalu un piecas drēbju kārtas.
23. Savam tēvam viņš sūtīja šo: desmit ēzeļus, apkrautus Ēģiptes labumiem, un desmit ēzeļmātes ar labību, maizi un iztiku viņa tēvam ceļā.
24. Viņš atlaida savus brāļus, tie devās ceļā, un viņš tiem piekodināja: “Ceļā nekašķējieties!”
25. Viņi devās projām no Ēģiptes un nonāca Kanaāna zemē pie sava tēva Jēkaba.
26. Viņi tam stāstīja: “Jāzeps vēl ir dzīvs! Tiešām – viņš ir tas, kurš valda pār visu Ēģiptes zemi!” – un viņa sirds satrūkās, jo viņš nespēja tiem ticēt.
27. Un viņi tam pastāstīja, ko bija teicis Jāzeps, ko viņš tiem bija stāstījis, un viņš redzēja ratus, kurus bija sūtījis Jāzeps, lai viņu atvestu, un viņu tēva Jēkaba gars atkal atlaba.
28. Un Israēls teica: “Gana! Jāzeps, mans dēls, vēl dzīvs! Iešu un redzēšu viņu, pirms mirstu!”