1. Mozus 48 LTV1965
1. Un pēc šiem notikumiem Jāzepam tika teikts: „Tavs tēvs ir sasirdzis.“ Tad viņš paņēma savus divi dēlus—Manasi un Ēfraimu sev līdz
2. Un sacīja Jēkabam: „Redzi, tavs dēls Jāzeps nāk pie tevis!“ Tad Israēls atguva spēkus un apsēdās savā gultā.
3. Un Jēkabs sacīja Jāzepam: „Tas Visuvarenais Dievs parādījās man Lūzā, Kānaāna zemē un svētīja mani
4. Un man sacīja: Redzi, Es būšu tas, kas tev liek augļoties un vairoties un kas tevi darīs par tautu saimi, un Es došu šo zemi par mūžīgu īpašumu taviem pēcnācējiem pēc tevis.
5. Tad nu tavi divi dēli, kas tev ir dzimuši Ēģiptes zemē, pirms es atnācu uz Ēģipti, Ēfraims un Manase, būs manējie, līdzīgi Rūbenam un Simeonam.
6. Bet tavi bērni, kas tev dzimuši pēc viņiem, piederēs tev, tiem jānes savu brāļu vārdi savās īpašuma tiesībās.
7. Bet man, nākot no Mezopotamijas, nomira Rāhele Kānaāna zemē, kad vēl bija ceļa gabaliņš līdz Efratai, un es viņu apraku tur ceļā uz Efratu, tas ir uz Betlehemi.“
8. Kad Israēls ieraudzīja Jāzepa dēlus, tas sacīja: „Kas tie tādi?“
9. Un Jāzeps sacīja savam tēvam: „Tie ir mani dēli, kupus Dievs man ir devis.“ Un viņš sacīja: „Pieved tos man tuvāk, ka es tos svētīju.“
10. Israēla acis bija vecuma dēļ tumšas, un viņš nevarēja redzēt; un viņš tos tam pieveda klāt, un tas tos apkampa un skūpstīja.
11. Un Israēls sacīja Jāzepam: „Es nedomāju, ka vēl redzēšu tavu vaigu, un, lūk, tagad Dievs man licis redzēt arī tavus pēcnācējus.“
12. Un Jāzeps tos paņēma no viņa klēpja un noliecās viņa priekšā līdz zemei.
13. Un Jāzeps tos abus ņēma—Ēfraimu pie savas labas rokas, Israēlam pa kreisi, un Manasi kreisajā pusē, Israēlam pa labi, un tos pieveda viņam klāt.
14. Un Israēls izstiepa savu labo roku un uzlika to uz Ēfraima galvas, kaut gan tas bija tas jaunākais, un kreiso roku uz Manases galvas; viņš krusteniski lika savas rokas, jo Manase bija vecākais.
15. Un viņš svētīja Jāzepu un sacīja: „Tas Dievs, kura priekšā staigāja Ābrahāms un īzāks, mani tēvi, kas man ir bijis mans gans no sākuma līdz šai dienai,
16. Tas eņģelis, kas mani atpestījis no visa ļauna, tas lai svēti šos bērnus, ka viņu starpā dzivo tālāk mans, mana tēva Ābrahāma un īzāka vārds, ka tie aug un vairojas zemes virsū.“
17. Un Jāzeps ievēroja, ka viņa tēvs savu labo roku lika uz Efraima galvas. Tas viņa acīm bija nepatīkami un viņš satvēra sava tēva roku, lai to novirzītu no Ēfraima galvas uz Manases galvu.
18. Un Jāzeps sacīja savam tēvam: „Ne tā, mans tēvs; šis ir vecākais, liec savu labo roku uz viņa galvu.“
19. Bet viņa tēvs liedzās un sacīja: „Es zinu, mans dēls; es zinu ir to; arī tas taps par tautu, ari tas pieaugs, bet viņa jaunākais brālis būs lielāks par to, un viņa pēcnācēji būs tie, kas piepildīs zemi.“
20. Un viņš to svētīja tanī dienā, sacīdams: „Tavā vārdā Israēla dēli svētīsies. Tie teiks: Lai Dievs tev dara tā, kā Viņš Ēfraimam un Manasem ir darījis,“ un viņš cēla Efraimu pāri par Manasi.
21. Un Israēls sacīja Jāzepam: „Redzi, es mirstu, bet Dievs būs ar jums un vedīs jūs atpakaļ jūsu zemē.
22. Un es tev dodu vienu kalna muguru, kas nav tavu brāļu daļa, kuru es esmu ieguvis no amoriešiem ar savu zobenu un ar savu loku.“