1. Mozus 9 NLB
1. Dievs svētīja Nou un viņa dēlus un teica tiem: “Augļojieties, vairojieties un piepildiet zemi!
2. Un lai pār visiem zemes zvēriem, pār visiem debesu putniem, pār visiem, kas rāpo pa zemi, un pār zivīm jūrā nāk bailes un bijāšana no jums – tie ir atdoti jūsu rokās!
3. Katrs kustonis, kas dzīvs, jums būs par ēdamo, tāpat arī zaļoksni stādi – es jums atdodu visu!
4. Tikai neēdiet miesu, kurā ir dzīvība, – asinis jūs neēdiet!
5. Taču par jūsu asinīm, par jūsu dzīvību es atprasīšu no katra zvēra un cilvēka, no ikviena es atprasīšu cilvēka dzīvību!
6. Kas cilvēka asinis izlej, tā asinis izlies cilvēks, jo pēc Dieva tēla viņš cilvēku taisīja!
7. Bet jūs augļojieties un vairojieties, mudžiet virs zemes un vairojieties uz tās!”
8. Un Dievs teica Noam un viņa dēliem:
9. “Un es, redzi, – es celšu savu derību ar jums un ar jūsu pēcnācējiem pēc jums,
10. un ar katru dzīvu dvēseli, kas ar jums, – ar putniem, ar lopiem, ar visiem zemes zvēriem – ar visiem, kas iznāca no šķirsta, visiem, kas vien virs zemes dzīvo!
11. Es celšu ar jums savu derību, un visa miesa vairs netiks iznīdēta ūdensplūdos, un vairs nebūs plūdu, kas izposta zemi!”
12. Un Dievs teica: “Šī ir derības zīme, ko uz mūžīgām paaudzēm es lieku starp sevi un jums un starp katru dzīvu dvēseli, kas ir ar jums!
13. Savu loku es mākonī lieku, un tas būs par derības zīmi starp mani un zemi!
14. Un būs mans mākonis, mākonis pār zemi, un taps redzams mākonī loks!
15. Un es atcerēšos savu derību, kas starp mani un jums un starp visām dzīvām dvēselēm visā miesā, un nebūs vairs ūdensplūdu, kas izposta visu miesu!
16. Kad būs mākonī loks, es to uzlūkošu, lai atcerētos mūžīgo derību – starp Dievu un katru dzīvu dvēseli visā miesā, kas uz zemes!”
Noas dēli17. Un Dievs teica Noam: “Šī ir derības zīme, ko esmu cēlis starp sevi un starp visu miesu, kas uz zemes.”
18. Noas dēli, kas iznāca no šķirsta, bija – Šēms, Hāms un Jafets. Hāms ir Kanaāna tēvs.
19. Šie trīs ir Noas dēli, un no tiem radās visas zemes ļaudis.
20. Un Noa bija pirmais vīrs, kas sāka apstrādāt zemi, un viņš dēstīja vīnadārzu.
21. Un viņš dzēra vīnu, apreiba un pliks gulēja telts vidū.
22. Un Hāms, Kanaāna tēvs, redzēja sava tēva kailumu un ārā pastāstīja abiem saviem brāļiem.
23. Bet Šēms un Jafets paņēma drānas, abi uzlika tās uz pleciem, iegāja atmuguriski un apsedza sava tēva kailumu – viņu sejas bija aizgrieztas projām, un sava tēva kailumu viņi neredzēja.
24. Un Noa atmodās no vīna skurbuma un uzzināja, ko viņam jaunākais dēls izdarījis.
25. Un viņš teica: “Nolādēts Kanaāns – vergu vergs viņš būs saviem brāļiem!”
26. Un viņš teica: “Slavēts Kungs, Šēma Dievs, lai Kanaāns ir viņa vergs!
27. Lai Dievs vairo Jafetu un ļauj mājot Šēma teltīs, bet Kanaāns būs viņa vergs!”
28. Pēc plūdiem Noa dzīvoja trīs simti piecdesmit gadu.
29. Visas Noas dienas ilga deviņi simti piecdesmit gadu, un viņš nomira.