Habakuks 2 NLB

1. Es nostāšos sargtornī, uzkāpšu tornī un raudzīšos, lai redzētu, ko viņš man teiks, vai atbildēs manai žēlabai.

2. Kungs atbildēja un teica: “Raksti šo redzējumu, iegreb plāksnēs, lai ikviens, kas to izlasa, bēg!

3. Jo šis redzējums jau steidz piepildīties, ja tas kavēsies – gaidi, tas nāktin nāks un neizpaliks!

4. Redzi, gan sapūties, kurš sirdī nav taisns, bet taisnais no ticības dzīvos!”

5. Tas gan tiesa – vīns piekrāpj stipru vīru, ka nav tam miera, tas rosās, tam dvēsele kā kaps, kā nāve: nekad tam nav gana, tas pievāc sev visas tautas un pulcina sev visus ļaudis!

6. Vai tās neteiks par viņu līdzību, vai neskandēs joku dziesmu, vai nesacīs: vai! tam, kas sev grābj to, kas tam nepieder, – cik ilgi viņš sevi apkraus parādiem?!

7. Vai pēkšņi nenāks pret tevi tie, kas aizdevuši? Vai tie nemodīsies un neliks tev drebēt? Tu kļūsi viņiem par laupījumu!

8. Jo tu esi aplaupījis daudzas tautas, nu tevi aplaupīs tās, kas vēl atlikušas, – cilvēku asiņu un varasdarbu dēļ pār visu zemi, ko tu darīji pret pilsētām un tiem, kas tur mīt!

9. Vai! tam, kurš gūst netaisnu peļņu savam namam, lai sev celtu augstumos ligzdu, kur drošība un kur ļaunums nesniedzas!

10. Tu devi kauna padomu savam namam, tu izcirpi daudzas tautas, grēkodams visu dzīvi!

11. Jo akmeņi sienās brēks un koka sijas tiem atbildēs!

12. Vai! tam, kurš asinīs uzceļ pilsētu, kas pilsētu ļaunumā dibina!

13. Redzi, vai tas nenāk no Pulku Kunga, ka tautu pūles tik ugunij un ļaudis pa tukšo nopūlas?!

14. Jo zeme tiks piepildīta ar Kunga godības atziņu – kā ūdeņi pārklāj jūru!

15. Vai! tam, kas savu tuvāko apdzirda, pielej klāt vēl naidu un ļaunumu, piedzirda, lai redzētu, ka tas kails.

16. Goda vietā tu būsi sāts kauna, tu piedzersies, tā ka redzēs – tu neapgraizīts! Kad Kunga labās rokas kauss nonāks pie tevis, tad tava godība pārtaps negodā!

17. Jo tavi Lebanonā darītie varasdarbi pārņems tevi, jo tu izlēji cilvēka asinis un darīji varasdarbus pār visu zemi pret pilsētām un tiem, kas tur mīt, – tādēļ tevi baidīs posts un meža zvēri!

18. Ko dod elks, kuru amatnieks grebis, ko dod izliets tēls, kas māca melus, – tik amatnieks savam roku darbam tic, kas taisījis mēmus elkus!

19. Vai! tam, kas kokam saka: celies! – kas mēmam akmenim teic: mosties! – Ko tāds var pamācīt?! Redzi, tas gan pārklāts ar zeltu un sudrabu, taču dvašas tam iekšā nav!

20. Kungs ir savā svētajā templī, klusti viņa priekšā, visa zeme!