Hagaja 2 LTV1965

1. Septītā mēneša divdesmit pirmajā dienā atklājās tā Kunga vārds ar pravieša Hagaja starpniecību, un tas skanēja tā:

2. „Uzrunā Zerubabelu, Sealtiēla dēlu, Jūdas apgabala pārvaldnieku, un Jozuu, Jocadaka dēlu, augsto priesteri, un tautas atlikumu un saki tā:

3. Kas vēl ir palicis jūsu vidū no tiem, kas šo dievnamu ir redzējuši tā kādreizējā godībā, un kā jūs šo namu redzat tagad? Vai nav tiesa: tas ir it kā nekas pret agrāko?

4. Un tagad, Zerubabel, ņemies drosmi!“ —saka tas Kungs, —„pildies ar jaunu drosmi arī tu, Jozua, Jocadaka dēls, tu, augstais priesteri! Esi droša savā rīcībā, visa šīs zemes tauta!“ —saka tas Kungs, —„un strādājiet, jo Es esmu ar jums!“ —saka tas Kungs Cebaots.

5. „Apsolījums, ko Es jums devu, izejot no Ēģiptes zemes, paliek spēkā, un mans Gars valda jūsu vidū: nebīstie-ties!“

6. Jo tā saka tas Kungs Cebaots: „Vēl tikai īss brīdis, ka Es satricināšu debesis un zemi, jūru un sauszemi.

7. Jā, Es sakustināšu visas pagānu tautas; tad nāks šurpu viss pats dārgākais no pagānu tautām, un Es darīšu šo namu pilnu krāšņuma!“ —saka tas Kungs Ccbaots.

8. „Jo Man pieder sudrabs, un Man pieder zelts,“ —saka tas Kungs Cebaots.

9. „Un šā pēdējā dievnama krāšņumam būs jābūt lielākam, nekā bija pirmā krāšņums un godība,“ —tā saka tas Kungs Cebaots, —„un Es gribu dāvināt mieru šai vietā,“ —saka tas Kungs Cebaots.

10. Dārija otra valdīšanas gada devītā mēneša divdesmit ceturtajā dienā izrosījās tā Kunga vārds pravietim Hagajam viņa garā, un tas skanēja:

11. „Tā saka tas Kungs Cebaots: Apjautājies priesteriem pēc pamācības par šādu bauslības jautājumu un saki:

12. Ja kāds savu drēbju ielokā nestu svētītu gaļu un ja viņš ar šā ieloka stērbeli pieskartos pie maizes, saknēm, vīna, ellas vai ari vispārīgi pie kādas barības, vai tā tad ari kļūtu svēta?“ —Priesteri atbildēja un teica: „Nē, netaptu!“

13. Hagajs tad jautāja tālāk: „Bet ja kāds kļūtu nešķists no miroņa un pēc tam pieskartos kādai no šām lietām, vai pēdējās kļūtu nešķistas?“ —Priestep atbildēja un teica: „Tiešām, tās taptu nešķistas!“

14. Te nu Hagajs aizrādīja uz sekojošo: „Ja tā, tad ari šī tauta un visi šie ļaudis manā priekšā“, —saka tas Kungs, —„un visi viņu roku darbi un viss, ko viņi nes upuriem, ir nešķists!“

15. „Padomājiet tomēr savā sirdi par laiku no šis dienas atpakaļ lidz agrākam laikam, kā bija, pirms lika akmeni uz akmens tā Kunga nama celtnei!

16. Ja kāds pienāca pie neizkultas labības kaudzes, kurā būtu bijis jābūt divdesmit mēriem, tad tur bija tikai desmit; un ja viņš pienāca pie vina spaida, sagaidīdams saņemt piecdesmit spaiņu, tad patiesībā iznāca tikai divdesmit.

17. Jo Es jūs piemeklēju ar sausumu, ar labības rūsu un dzelti un krusu ikvienā jūsu darbā, un tomēr jūs neatgriezāties pie Manis!“ —saka tas Kungs.

18. „Tad nu raugaities uz to, kas notiks turpmāk, skaitot no šās dienas un vēl drusku atpakaļ, proti—sākot ar devītā mēneša divdesmit ceturto dienu, dienu, kad tā Kunga namam likts pamats; raugaities un vērojiet uzmanīgi,

19. Vai sēklas labība joprojām vēl paliek klētī, un vai vīna un vīģes koks, granātābele un eļļas koks arī turpmāk vēl nenes nekādus augļus? Ar šo dienu sākot, Es gribu jums piešķirt svētību.“

20. Un tā Kunga vārds atklājās no jauna Hagajam tā paša mēneša divdes-mit ceturtajā dienā, un tas skanēja:

21. „Saki Zerubabelam, Jūdas apgabala pārvaldniekam, un pastāsti viņam: „Es sakustināšu debesis un zemi,

22. Un Es apgāzīšu ķēniņu troņus un iznīcināšu varenās pagānu ķēniņvalstis; Es apgāzīšu kaujas ratus kopā ar braucējiem, kritīs no zobena zirgi un jātnieki cīņā cits pret citu.

23. Tanī pašā dienā“, —saka tas Kungs Cebaots, —„Es tevi, Zerubabel, Šealtiēla dēlu, savu kalpu, ņemšu savā zināšanā“, —saka tas Kungs, —„un turēšu tevi kā zīmoga gredzenu, jo Es tevi esmu izredzējis!“ —saka tas Kungs Cebaots.