Hagaja 2 NLB
1. Šis Kunga vārds nāca pār pravieti Hagaju septītā mēneša divdesmit pirmajā dienā:
2. “Tā saki Jūdas pārvaldniekam Zerubābelam, Šaltiēla dēlam, un augstajam priesterim Jozuam, Jehocādāka dēlam, un ļaudīm, kas vēl atlikuši:
3. kurš no jums vēl palicis no tiem, kas redzējuši namu iepriekšējā godībā? Un kādu jūs to redzat tagad? Vai tas nav visai panīcis?
4. Esi nu stiprs, Zerubābel, saka Kungs, esi stiprs Jozua, Jehocādāka dēls, augstais priesteri, esiet stipri, visi vienkāršie ļaudis, saka Kungs, tikai rīkojieties, jo es būšu ar jums! – saka Pulku Kungs.
5. Šie ir vārdi, ko es ar jums salīgu, kad jūs devāties projām no Ēģiptes, – mans Gars paliks ar jums, nebīstieties!
6. Jo tā saka Pulku Kungs: vēl tikai mazliet, un es satricināšu debesis un zemi, jūru un visu zemes skrajumu!
7. Es likšu notrīcēt visām tautām, tad visu tautu dārgumus savedīs šurp, es piepildīšu namu ar godību! – saka Pulku Kungs.
8. Man sudrabs un man zelts! – saka Pulku Kungs.
Pārmetums un apsolījums9. Nākamā nama godība būs lielāka nekā iepriekšējam, saka Pulku Kungs, un šai vietai es dāvāšu mieru,” saka Pulku Kungs.
10. Dārija otrā valdīšanas gada divdesmit ceturtajā dienā pār pravieti Hagaju nāca Kunga vārds:
11. “Tā saka Pulku Kungs: jautājiet taču bauslības priesteriem:
12. ja kāds nestu svēto gaļu drānu krokā un ar šo kroku pieskartos maizei, virumam, vīnam, eļļai vai jebkam ēdamam, vai tas viss taptu svēts?” Un priesteri atbildēja: “Nē!”
13. Tad Hagajs teica: “Bet, ja viņš pieskartos līķim un taptu nešķīsts, vai tad viss taptu nešķīsts?” Un priesteri atbildēja: “Nešķīsts gan!”
14. Tad Hagajs atbildēja un sacīja: “Tā būs ar šiem ļaudīm, un tā būs ar šo tautu manā priekšā, saka Kungs, tā būs ar visu, ko veikušas viņu rokas, viss, ko tie upurējuši, ir nešķīsts!
15. Un tagad – raugieties no šīs dienas uz pagājušajām, pirms jūs akmeni uz akmens likāt Kunga templī!
16. Vai nebija tā – kāds nāca pie labības kūlīšu kaudzes, kur jābūt divdesmit mēriem, bet tur bija tikai desmit, un kāds nāca pie vīnspaida, kur jāizspiež piecdesmit mēri, bet tur izdevās tikai divdesmit!?
17. Es jūs situ ar labības rūsu un dzelti un ar krusu – it visur, kur vien pielikāt roku, un tomēr jūs netuvojāties man! – saka Kungs.
18. Tad nu raugieties no šīs dienas uz priekšu, no devītā mēneša divdesmit ceturtās dienas, no dienas, kad Kunga templim likts pamats, no tās raugieties –
Dieva apsolījums Zerubābelam19. vai klētī arvien vēl trūkst labības, un vai vīnakoki, vīģes koki, granātkoki un olīvkoki arvien vēl nedod augļus? No šīs dienas es došu svētību!”
20. Tad Kunga vārds nāca pār Hagaju otrreiz, mēneša divdesmit ceturtajā dienā:
21. “Tā saki Jūdas pārvaldniekam Zerubābelam: es likšu trīcēt debesīm un zemei!
22. Es nogāzīšu valstību troņus, tautu valstībām es iznīcināšu spēku, es apgāzīšu ratus kopā ar braucēju, zirgi klups kopā ar jātniekiem, un vīru kaus viņa brāļa zobens!
23. Tajā dienā, saka Pulku Kungs, es ņemšu tevi, Zerubābel, Šaltiēla dēls, sev par kalpu, saka Pulku Kungs, tu būsi mans zīmoggredzens, jo tevi es esmu izraudzījies!” saka Pulku Kungs.