Ebrejiem 1 LG8

1. Dievs dažu reizi un dažādi vecos laikos uz tēviem runājis caur praviešiem, šinīs pēdējās dienās uz mums ir runājis caur To Dēlu;

2. To Viņš ir iecēlis par mantinieku pār visu; caur To Viņš arī pasauli radījis;

3. Tas ir godības atspīdums un Viņa godības attēls un nes visas lietas caur Savu spēcīgo vārdu, un, šķīstīšanu no grēkiem darījis caur Sevi pašu, ir apsēdies pie labās rokas godībai augstībā;

4. Un Viņš ir tapis tik daudz augstāks pār eņģeļiem, cik Viņš augstāku vārdu pār tiem ir mantojis.

5. Jo kuram eņģelim Viņš jebkad ir sacījis: Tu esi Mans Dēls, šodien Es Tevi esmu dzemdinājis? Un atkal: Es Viņam būšu par Tēvu, un Viņš Man būs par Dēlu?

6. Un kad Viņš atkal pirmdzimušo ieved pasaulē, Viņš saka: un visiem Dieva eņģeļiem būs Viņu pielūgt.

7. Un par eņģeļiem Viņš gan saka: kas Savus eņģeļus dara par vējiem, un Savus sulaiņus par uguns liesmām;

8. Bet par To Dēlu: Tavs goda krēsls, ak Dievs, paliek mūžīgi mūžam; Tavas valdīšanas scepteris ir taisns scepteris.

9. Tu esi mīlējis taisnību un ienīdējis netaisnību; tāpēc Dievs, Tavs Dievs, Tevi svaidījis ar prieka eļļu, pāri par Taviem biedriem.

10. Un: Tu, Kungs, iesākumā zemi esi dibinājis, un debesis ir Tavu roku darbs;

11. Tās zudīs, bet Tu paliec vienmēr, tās sadils visas kā drēbes.

12. Un tā kā apmetni Tu tās satīsi, un tās taps pārvērstas: bet Tu esi tas pats, un Tavi gadi nebeigsies.

13. Un uz kuru eņģeli Viņš jebkad ir sacījis: sēdies pie Manas labās rokas, tiekams Es Tavus ienaidniekus lieku par pameslu Tavām kājām?

14. Vai visi tie nav gari, kas kalpo un top izsūtīti uz kalpošanu to dēļ, kas pestīšanu iemantos?