Ebrejiem 1 NLB

1. Dievs senlaikos daudzkārt un dažādi caur praviešiem runāja uz tēviem,

2. bet šajās pēdējās dienās viņš ir runājis uz mums caur Dēlu. Dievs ir licis viņu visam par mantinieku, caur viņu arī radījis visu pasauli.

3. Dēls, būdams Dieva godības mirdzums un būtības atveids un nesdams visu ar savu spēka pilno vārdu, ir šķīstījis cilvēku no grēkiem un nosēdies augstībā pie visvarenā Dieva labās rokas.

4. Tā viņš tapis tik daudz augstāks par eņģeļiem, cik augstāku vārdu par tiem ir iemantojis.

5. Kuram gan no eņģeļiem ir sacīts: tu esi mans Dēls, šodien es tevi dzemdināju! vai: es būšu viņa Tēvs, un viņš būs mans Dēls.

6. Un, kad Dievs ieved Pirmdzimto pasaulē, viņš saka: lai visi Dieva eņģeļi viņu pielūdz.

7. Par eņģeļiem ir sacīts: viņš dara savus eņģeļus par vējiem un savus kalpus par uguns liesmām.

8. Bet par Dēlu: tavs tronis, Dievs, būs mūžu mūžos, un taisnības zizlis – tavas Valstības zizlis.

9. Tu esi mīlējis taisnību un ienīdis netaisnību, tādēļ Dievs, tavs Dievs, tevi ir svaidījis ar līksmības eļļu vairāk par taviem biedriem.

10. Un vēl: tu, Kungs, jau iesākumā zemei esi licis pamatu, un debesis ir tavu roku darbs.

11. Tās zudīs, bet tu paliec vienmēr, tās visas sadils no vecuma kā drēbes,

12. tu tās satīsi kā apmetni, kā drēbes tās būs pārmainījušās, bet tu būsi tas pats, tavi gadi nebeigsies.

13. Uz kuru no eņģeļiem viņš kādreiz ir sacījis: sēdies pie manas labās rokas, līdz es nolieku tavus ienaidniekus par kājsolu zem tavām kājām. –

14. Vai tad visi eņģeļi nav tikai kalpotāji gari, kas izsūtīti, lai kalpotu to labā, kam jāmanto pestīšana?